protams, iespējams, tas ir tikai mans viedoklis, bet ja gandrīz pilngadīgs cilvēks spēj (atļauties) pamest visu un doties nodarboties ar hu**u daudzu mēnešu garumā, tad viņam šeit nekā svarīga nebija - tad viņam arī tur [armijā] vieta.

īsāk - ja cilvēkam nepietika smadzeņu, lai izgrozītos no armijas, tad viņu kāreiz tur gaida un šim tur arī vieta.

katram ir tāda armija, kādu tas pelnījis. pats veiksmīgi izgrozījos, kaut mans armijas laiks bija tad, kad uz ielām ķēra un veda uz obezzjaņņiku.

Nu bet cilvēki, kuri pamet visu, lai aizietu padzīvot būrī par apskates objektu, publiski kasītu dibenu Tv realitātes šovos? Šie cilvēki, kas nosit laiku pilnīgi un absolūti infantīli, piedevām vēl mērdēt mazākintelektuālas būtnes ar savu infantīlismu un par to izpelnās vispārēju sabiedrības uzmanību.
Vai tas nav slimi?

Un kāds tam sakars ar augstākminēto? Varbūt pieminēsim imbeciļus speciālajās internātskolās, narkomānus Maskačkas pavārtēs un citus dzīves pabērnus - kā argumentu, kamdēļ dienēšana ir cienījama un vajadzīga nodarbe?

O!