Arī arguments. Grūti apgāžams.
Turklāt tas varētu būt ļoti izdevīgi - piemēram, alkoholiķis ārstē psihoterapijas atkarīgo, bet psihoterapijas atkarīgais - alkoholiķi.
Īstenībā ja no psihoterapijas rodas tādas problēmas, tad tā nav īsti psihoterapija. Es zin, es pati trīs mēnešus tādu apmeklēju. Būtu gājusi vēl, tak naudas nebija.
Un tā kā iemest pa lampu man ar patīk, tad es arī zinu, ka no alkohola radās uij kur vairāk problēmu. Varu salīdzināt vienkārši.

A tas, ka naudas vairāk pāri nepaliek - tā nav problēma?

A kad man ir nauda pāri palikusi? Nekad. Vienmēr jau var atrast, kā iztērēt. Vienmēr. Man nekad nav palikusi vairāk nauda. Nu, neiztērētu pie daktera, kaut vai nodzertu vai stulbās šmotkās izmestu, kas būtu pilnīgi bezjēdzīgi. Man ir pārāk bagāta fantāzija priekš uzkrājumu veidošanas.
Un vispār, es maķenīt apvainojos. Paklau, ja tev vai tev tuviem cilvēkiem ir problēmas, neizgāz to uz manis. Es tieši tāpēc aizgāju pie psihoterapeita (par savu naudu SIC), jo man bija reālas problēmas un lietas, kuras es mainīt nevarēju, un pret kurām es varēju mainīt tikai attieksmi. Un darīju es to tādēļ, lai manam vīrietim par manu uzvedību nebūtu cibā jāpinkšķ.
Zini, pagaidām ir nostrādājis. Tā kā atļaušos uzskatīt, ka nauda iztērēta lietderīgi.

Švaku guru tiki apmeklējusi. vajadzēja būt brīvākai un līdzekļus savai attīstībai iegūt, piemēram, aptīrot banku vai, arī variants, savācot skapī visu vecmāmiņas nolikto zārka naudu. Brīvu un konvencionāli nesaistītu cilvēku nekādi izdomāti šķēršļi nekavē.