m ā j ā s
vakardien tā vien vēlejos kādus piecus centimetrus virs zemes staigāt, taču čemodāns un rokas bagāža pārsniedza visas atļautās normas. tomēr arī lidostā apkalpojošās, izklaidīgās meitenes bija tik labvēlīgas, ka neiebilda ne vārda un lidmašīna mani pacēla vēl augstāk virs baltiem gubu mākoņiem un pilots nogrieza skaistu saulrieta riņķi virs rīgas līča, lai atcerētos, cik te tomēr skaisti un rudens izrotājis dzetnenas lapotnes starp tiem dažiem, dižajiem skuju kokiem. un tad jau mājas, mājas un silti ļautiņi. visu nobeidzām skaisti ar fellini krāšņajiem personāžiem mājas kinoprojekcijā uz sienas.