u n d e r g r o u n d
no rīta izeju ārā uzpīpot vienu nedraudzīgo cigarette un redzu, ka no tā aizdomīgā pagraba, kur nekad nevar īsti saprast kas tur par iestādi un kur katru dienu notiek kāda aktivitāte, atkal nāk tie vīri, viens ar ķerru, otrs tāpat, ar uzrakstu uz muguras > valdemāra nami, bet ievēroju, ka vienam no viņiem tā jaciņa novilkta nost un uz haki krāsas kreka labās rokas pleca maziņš vācu karodziņš.. zem vienas piederības otra. bet jaunajā mājā, stabu ielā, ir vēl dīvaināk. tur starp pirmo un otro stāvu kāpņutelpā ir mazas durtiņas, pa kurām var ielīst, mazo izmēru dēļ, vienīgi ruņči uz pakaļkājām. un brīvdienās, dodoties uz otro stāvu, pa tām ar skaļiem, troļļiem līdzīgiem smiekiem ielīda glužu četrāpus divi pinkaini vīrieši un, strauji aiz sevis aiztaisot durvis, pazuda iekšā.