darbā šodien neko darīt, tādēļ vienīgais, ar ko varēju vēl sevi nodarbināt un kliedēt garo laiku, izlaidos slaiki pār keruaka dharmas blandoņām un lēni bubināju cauri burtotajām lapaspusēm, līdz domas, acīm neredzot, apstādamās pie teikuma > biju tik vājprātīgs kā vējakūka un vēl daudz laimīgāks, aizlocījās kaut kur tur, lai nodomātu, cik nepiedzīvots salīdzinājums > vājprātīgo pašsajūtu salīdzināt ar vējakūku.