Parketa grīda
Tik skaista un spīdīga, tik slidena un pulēta,
Tā tomēr paliek grīda,
Un tomēr mēs katru dienu to mīdam ar kājam -
Necienam.
Un aizmirstam ka tā mūs tur, ka mūs tā balsta.
Bet vienmēr atradīsies kāds, kas to atkal nopulēs un noslīpēs.
Vai es varu būt Tava grīda?
Vai Tu mani pulēsi un slīpēsi ?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: