Vai, kur pasaule ir maza, vai,vai,vai. Taisni pagārgt vajadzētu, ja ne pagārgt, tad klusi pasmieties pie sevis. Nu kur vēl kautkas tāds ir redzēts, smiekli nāk. Uzreiz sanāk ka arī es ja smejos, esmu tad ļaunīgais elements kautkādā pazīšanās ķēdītē, bet par divkosību utt var jau pasmieties, it īpaši ja tas viss ir tik nenopietni. AAAj, komiskuma gaišgalīgais gurķis.
No vakardienas uzblīšanas nejauki sāp roka, kāds sakars - nezinu. bet tas noteikti bija tāpēc, šodien gan tāds prātam labi aptverami bīstams nav apēsts. Turpinot "Blieziena" aktivitātes man visai laipni nelabprātīgi -brīvprātīgi tika piedāvāts piedalīties Kapusvētkos nākošajā dienā Strenčos. Jau 3šie no kuriem es šogad brīvprātīgi izvairos, par ko man tiek pārmests, ka es apkaunoju savu nāciju un spļauju virsū saviem senčusenčusenčusenčiem - tieši tik paaudzēs tas sanāk, uz jautājumu, kā es varu vispār kaut ko tādu darīt, ja ne dzirdējusi, redzējusi neesmu, atbildes nav, bet fakts paliek fakts.
Milzāboli piemājās vietējā mazdārziņā ar mauriņu gaidāmi ne-lielā daudzumā salīdzinot ar pagājušo gadu. Nepatīkams fakts, bet tomēr, cik pasaule ir maza.. par to varētu aiziet uz veikalu :)
Ā un jaatceras ka jāadresē Justam disks uz Okupācijas Muzeju. Būs, edz, kā man Mala.