Tad
Kad metu akmeni jūrā, es nedomāju,
Tik tad kad aizgriezos un sijāju smiltis starp pirkstiem
Tik tad es aidomājos
Akmens taču tur paliks, iesēdīsies, izzudīs, aizmirsīs.
Tad es atkal iešu runāt ar jūru.
Tad es lūgšu akmens piedošanu, bet viņš neatbildēs,
Klusēs.
Tam nebūs ko teikt.