Kārtējais kilograms ķiršu tiek apēsts ar skatu uz dzeltenu betona sienu un skatu un sauļotu dzīvokli.
Asfalts silda dibenu un prātu. Labs fonmjūziks un saule acis spiež ciet - pavisam labi, tad arī uznāk visādas pārdomas - pa labi liekamas un pa kreisi spārdāmas.
Mozaīkjājiens aizrauj diez gan, bet gribētos tomēr izdrāzties ar lielu spīdu pa pļavām, tikai vienreiz, lai būtu ko atcerēties, tas taču būtu varen jauki.
Ā es pat atcerējos, kurš uztaisīja sarkano bildi, šeim, šeim, šeim slimniek.
Šķiet, ka jūs un arī jūs un jūs arī, negribat, lai šis tas notiek, novelkat, nu labi, pagaidīsim.
Pleci sāk negribīgi iešokolādīgi brūnot, vismaz būs uz ziemu atskaņas no Tabūna, kroplīgs iedegums piemēram, nekas neņemsim pierē.