Nav jau nemaz Igaunija tik tālu, ko es atkal runāju?
Atkal nevaidzīgas domas, vai maz vajag?!
Gribu klusos vakarus Gaujā, pie ezera ar siltuma vilni un lielo sarkano mēness lodi.
Pilnīgi pietiek viena cilvēka, ar kuru klusu sēdēt tur un skatīties pāri ezeram. pietrūkst, ai, kā tā visa pietrūkst..
Un nakti uz Mežezeru mīties, klusu čerkstos smiltīm, skanot mežam klusumā, pietrūkst viņu visu trīs.
Un atkal stacija un vilciens klusi klaudz.
Vajag tik maz, lai uz brīdi kļūtu laimīgs, bet tik daudz pēc tā jāilgojas, bet,bet,bet..