Rudens lapas.
Tās laidās arvien zemāk un zemāk.
Lēnām.
Tām nebija kur steigties, tām nebijaj kur zust.
Tās jau bija zudušas uz laikiem. Zudušas, aizmirstas.
Un vēlreiz, vēl pāris pēdējās reizes tās pacēlās gaisā. Tas tam, lai atcerētos kā bija !
Tad tās nolaidās lejā.. lēnām. Maigi vējš tās noguldīja. Lai pazūd.