kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Monday, September 8th, 2003 |
|
||||||
| Pilnīgi piekrītu krabiic - Starsailor - Love is Here dziesma ir vienkārši neaptverami skaista. | ||||||
|
|
|
||||||||
|
Un atakal ir tā, ka vārdi nepateiktie lauzās arā, Tie gribēja būt teikti, kliegti , izjusti, bet atkal kāda neredzamā roka tos saņēma saujā - paslēpa. Es kožu un skrāpēju bet vārdi paliek nepateikti atkal. Ir jāgaida. atkal. Brīdis kad atkal tie uzpeldēs, atkal lauzīsies ārā, Brīdis, kad zvaigznes rokās šķīdīs. atkal. |
||||||||
|
|
|
||
|
Bija reiz baltie baloži - tie laidās uz pleciem. Baložu pilnie pagalmi, acis žilbst no baltuma. Bet tagad tik pelēkie pazūd pelēkajā asfaltā Pelēkie, kas izzūd. |
||
|
|
|
||||
|
Tās laidās arvien zemāk un zemāk. Lēnām. Tām nebija kur steigties, tām nebijaj kur zust. Tās jau bija zudušas uz laikiem. Zudušas, aizmirstas. Un vēlreiz, vēl pāris pēdējās reizes tās pacēlās gaisā. Tas tam, lai atcerētos kā bija ! Tad tās nolaidās lejā.. lēnām. Maigi vējš tās noguldīja. Lai pazūd. |
||||
|
|
|
||||||
|
Pazuda, izkusa, noslēpās zemē. Iekliedzās, nobijās, izzuda zemē. Tās pazuda, lai pēc brīža atkal celtos, lai atdzimtu no jauna. Aizmirstas, piedotas, pārdotas. Pārdotas debesīm, pārdotas man, |
||||||
|
|
|
||||
|
Jā, lielākais paldies tiek Tev, Lielākais jo mīlu Tevi, lielākais jo es tā gribu. Un vēlreiz paldies, jo vienkārši es tā gribu. VIenkārši es Tevi mīlu, un vienkārši, jo tā tam būt vēl ilgi. Vēl ilgi sirds tā teiks "Paldies" Vienkārši jo mīl. Paldies |
||||
|
|
|
||||
|
Es sēdēju uz palodzes, kāds klauvējās iekšā. Es atvēru logu, bet tur bija viņa. Tā pārņema mani, es piecēlos. Es pacēlu acis, es lūkojos zvaizgnēs. Tā sildīja mani. Es mīlu viņu - Domu par Tevi. |
||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||