Jaukais vakars iesākās ar to, ka ap 21 iekāpjot 9 trolejbusā, sēdēja piemīlīgs vīriets, kurš klusām spēlēja ģitāru un dziedāja vārdus bez skaņas. Tā nu es ieurbusies ar acīm logā un turēdama rokās Ž. Simenonu aizbraucu pat līdz galapunktam. Izkāpu un tad jau arī Gāju līdz Katedrālei uz savu 53 autobusu. Noskaņojums bija labs, satiku viņu.
Un atkal no rīta pamostoties ir sasodīti laba sajūta atrodot zīmīti : Smaidi, rīt būs sliktāk, zinot, ka ir 6diena un nekur nav jāsteidzas.
Un vienīgais, kas no viņa šeit ir palicis ir zīmīte un tējas smarža. Vairāk ar neko nevajag , var sākt ik6dienas rīta soli ar pozitīvu attieksmi.
Dievinu viņu, kaut jums visiem būtu tāds.