Vakars izvēršas vienkārši lieliski. Biju līdz kaklam piekususi..
Es jau sāku skaitīt sekundes, kad gaidīju trolejbusu, ka tik paspēt līdz 22 atskriet līdz kafeinīcai. Nesos, tesos ar somu no pieturas, atnāku bez piecām, protams, kafejnīca ciet, palieku bez vakariņām - mājās nekā nav.
Yeah
Uznāku augšā, novelku kedas, velku čībnas, KAS TAD TAS?
Kaķis skaisti iečurājis iekš manām čībām , domāju vilkšu mammas, mammas čības arī piemīztas.
Izdrātēju kaķi ar koku, tagad sēžu nelaimīga un izsalkusi.
Laikam jālaiž piņņa :(