es pats personīgs (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} maigs) rakstīja,@ 2017-03-02 14:50:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
apgaismību studijā
Vakar aizgājām ar kolēģiem uz dzērieniem, atzīmējot ka C. dabūja jaunā dzīvokļa atslēgas. Uzvilku savas adidas trenuškas, vilnas bītleni un grezno lūškažoka stylo mētelīti. Nu stilīgāk-hipsterīgāk nevarēja gandrīz būt. Novēŗtēja arī bāŗmenis, kurš sākumā man deva šotus ar tabasko par brīvu (gandrīz izvēmu iekšas, ņemot vērā, ka pēdējo laiku ar alkoholu uz jūs, nu tipa nelietoju rekreācijas nolūkos), kad sāķu atteikties un prasīt skrūves, dabūju pilnu (200ml) glāzi ar kaut kādu ahūnu kvatro-daudzumu vodkas, ko lēnām noskaloju, un protams paliku ļoti skaļa un bravūrīga, ļoti iepriekšparedzami...
Bet stāsts ne par to, stāsts, tātad par to, ka, kad iestāde slēdzās ciet, gājām uz vienīgo bāru, kas vēl ir vaļā, lai turpinātu iedzerot un dejojot, atzīmēt, tā teikt, notikumu. BET
mani neielaida iekšā tumsnējs marokāņu izcelsmes vīŗietis (feiskontrols), tāpēc, ka man bija trenuškas (a trenuškas nekādas tādas, pļurekles, bet mīkstas, firminnajas īstās adidas, bļe). Vispirms man likās, ka tas ir ļoti slikts joks, pēc tam sapratu, ka nē un nošokējos, jo nebija jau tā ka mēs uz kaut kādu Berghainu atnācām vai Esīti, kur sensation white notika.
Tā lūk draugi, tiešām šokējoši. Laikam pirmo reizi mani kāds nodiskriminēja. Protams, es pagriezos, pateicu kolēģiem, ka negribu nemaz mēģināt tikt iekšā, ja mana bikšu klātbūtne nav vēlam, aizgāju mājās gulēt (un labi vien ir), bet nu, principā, varētu uztaisīt Hāgas mēroga skandālu (atminos pusdzērumā, kā gultā ego pūtās no sērijas "Mani?? Neielaida iekšā? Rīt no rīta iesniegšu sūdzību un šitais nonāks vietējās avīzēs!!")
No rīta pamodos izslāpusi, izdzēru 2l ūdens, pasnaudu vēl 20 minūtes, tā teikt, akumulēju slapjumu sevī un aizgāju uz karsto jogu (kuru nebiju darījusi kādus 3 mēnešus vismaz), kā vienmēr, ģeniāla ideja tādā stāvoklī. Vopšem, gandrīz nomiru kaut kur pavidu, biju arī patīkami pārsteigta, ka neesmu palikusi par pilnīgu tizleni, ķermenis atceras lietas daudz labāk, nekā es biju iedomājusies.
Pēc tam bija diezgan laba apgaismota sajūta. Lai arī lietderības koeficients šodien ir tuvu 0.
Vakar aizgājām ar kolēģiem uz dzērieniem, atzīmējot ka C. dabūja jaunā dzīvokļa atslēgas. Uzvilku savas adidas trenuškas, vilnas bītleni un grezno lūškažoka stylo mētelīti. Nu stilīgāk-hipsterīgāk nevarēja gandrīz būt. Novēŗtēja arī bāŗmenis, kurš sākumā man deva šotus ar tabasko par brīvu (gandrīz izvēmu iekšas, ņemot vērā, ka pēdējo laiku ar alkoholu uz jūs, nu tipa nelietoju rekreācijas nolūkos), kad sāķu atteikties un prasīt skrūves, dabūju pilnu (200ml) glāzi ar kaut kādu ahūnu kvatro-daudzumu vodkas, ko lēnām noskaloju, un protams paliku ļoti skaļa un bravūrīga, ļoti iepriekšparedzami...
Bet stāsts ne par to, stāsts, tātad par to, ka, kad iestāde slēdzās ciet, gājām uz vienīgo bāru, kas vēl ir vaļā, lai turpinātu iedzerot un dejojot, atzīmēt, tā teikt, notikumu. BET
mani neielaida iekšā tumsnējs marokāņu izcelsmes vīŗietis (feiskontrols), tāpēc, ka man bija trenuškas (a trenuškas nekādas tādas, pļurekles, bet mīkstas, firminnajas īstās adidas, bļe). Vispirms man likās, ka tas ir ļoti slikts joks, pēc tam sapratu, ka nē un nošokējos, jo nebija jau tā ka mēs uz kaut kādu Berghainu atnācām vai Esīti, kur sensation white notika.
Tā lūk draugi, tiešām šokējoši. Laikam pirmo reizi mani kāds nodiskriminēja. Protams, es pagriezos, pateicu kolēģiem, ka negribu nemaz mēģināt tikt iekšā, ja mana bikšu klātbūtne nav vēlam, aizgāju mājās gulēt (un labi vien ir), bet nu, principā, varētu uztaisīt Hāgas mēroga skandālu (atminos pusdzērumā, kā gultā ego pūtās no sērijas "Mani?? Neielaida iekšā? Rīt no rīta iesniegšu sūdzību un šitais nonāks vietējās avīzēs!!")
No rīta pamodos izslāpusi, izdzēru 2l ūdens, pasnaudu vēl 20 minūtes, tā teikt, akumulēju slapjumu sevī un aizgāju uz karsto jogu (kuru nebiju darījusi kādus 3 mēnešus vismaz), kā vienmēr, ģeniāla ideja tādā stāvoklī. Vopšem, gandrīz nomiru kaut kur pavidu, biju arī patīkami pārsteigta, ka neesmu palikusi par pilnīgu tizleni, ķermenis atceras lietas daudz labāk, nekā es biju iedomājusies.
Pēc tam bija diezgan laba apgaismota sajūta. Lai arī lietderības koeficients šodien ir tuvu 0.
