Rīt mātei vārdadiena. Iveta. Vajadzēs izlikties un smaidīt - izlikties ka ir labi, ka viss ir tik skaisti un jauki.
Man ir jautri, viss ir brīnišķīgi.
Nu nē.

Diemžēl būšu treniņā un man nevajadzēs skatīties kā cilvēki liekuļo smaidīdami un sacīdami, ka dievīgs dzīvoklis, ka apskaužot, viss ir baigi, baigi forši.

Labāk pabūt vienai pie dzīvnieka, kurš nekad tev nesamelos. Un uzklausīs, pacietīgi, ilgi, jebkā. Un nevienam neizstastīs, bet berzēs savu pieri pret manu muguru prasot : " Kāpēc tu jūties slikti?"
Nebūs viņam savu minējumu, jautājumu citu, viņš uzklausīs.
Sapratīs.