atpērcies no grēkiem
uz rīgu labāk nebraukt - staigā tā kā vājprātīgs no punkta a uz punktu b un pa ceļam, viskautkādas vietas, kur, viskautkādos gadalaikos, atceries epizodes un cilvēkus. iestrēguši momenti pakrūtē skrubinās uz āru vismaz par nopūtām. kautkādām. normāls stāvoklis ir tikai tas, kurā koncentrēti vāries, izslēdz ārpasauli un rēķini vai lasi brīžam nesaprotamā valodā, bet vismaz vieglāk neatcerēties visu to, ko varētu atcerēties un tam vēl izfantazēt kaut ko klāt. krrrrrak. sapņos arī kaut kāda klīšana pa pavasariem, ā, vēl ziedošas ābeles, alejas, dieszin pa kuru laiku vēl to visu var paspēt galvā salikt kopā.