papīrs pielīp pie apakšējās lūpas, šķiet, kā tajā gleznā - turos dzelzs skavās un sejā naglas sasistas, un acis skumjas, skumjas, bet man - acis aizvērtas, un uzprasos uz drāmu, kaut mugurkauls brakšķ un skaļi lūzt.
lūpas nav sakniebtas un es zinu, kas stāv priekšā