kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Tuesday, January 17th, 2006 |
|
||
|
papīrs pielīp pie apakšējās lūpas, šķiet, kā tajā gleznā - turos dzelzs skavās un sejā naglas sasistas, un acis skumjas, skumjas, bet man - acis aizvērtas, un uzprasos uz drāmu, kaut mugurkauls brakšķ un skaļi lūzt. lūpas nav sakniebtas un es zinu, kas stāv priekšā |
|
||
|
jorpojām nesaprotu kā izdodas saslimt tad, kad nevajag, un tek ūdens pa degunu un tek ūdens no lūpām, grozies kā gribi, šķaudi, liec rokas pret acīm, šķaudi tā kā acis asaro. ā, gada zīmējums.. vispar jau tēvs it kā atbrauc, negribu, lai klusi būtu jānodur galva, tāpēc atdošu viņam aci, viņš jau saka, ka sapratīšot.. dusmīga, bet mīloša. ( ... tālāk ... ) |
||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||