pajautā man
Ļaunu man neviens nevēl.
Tikai caur visiem tiem saviem labumiem.. aizmirst mani.
Un kā tad es?
Ko es domāju?
Kāpēc man tā liekas?

Un es jau arī neko nesaku. Klusēju kā ledus ziemā. Dažreiz asaras krīt kā rudens lapas.
Un tad atkal jauna traģēdija - Viņa raud!
Jā, lūk, Viņa māk arī raudāt. Arī tāpat.
Un ne jau tāpēc ka kāds Viņai sliktu vēl..