Šķiet cilvēkam ir tāda sajūtu mājiņa un dvēseles ielas un tad viņš tajā mājiņā iegriežas pārāk bieži.
Lejā pie pastkastītēm rasktītas sajūtas un cilvēks apjūk pie podziņu daudzuma, jo izrādās dažas dzīvo vienā dzīvoklī un, lai patraucētu vienu, ir jāpatraucē arī virkne citu, bet negribas, negribas.
Stāv lejā tāds domīgs..