kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Thursday, September 15th, 2005 |
|
||||||
|
Šķiet cilvēkam ir tāda sajūtu mājiņa un dvēseles ielas un tad viņš tajā mājiņā iegriežas pārāk bieži. Lejā pie pastkastītēm rasktītas sajūtas un cilvēks apjūk pie podziņu daudzuma, jo izrādās dažas dzīvo vienā dzīvoklī un, lai patraucētu vienu, ir jāpatraucē arī virkne citu, bet negribas, negribas. Stāv lejā tāds domīgs.. |
||||||
|
|
|
||
|
Man savā ziņā patīk, ka var pateikt - Tā vienkārši notiek. Tas nogrūž tik daudz vārdus nost, tik daudz domu nost, no sevis visu visu, sākot ar vainu beidzot ar apziņu. Nu tā - vienkārši nošķūrēt. Jūties tīrs kā taurenīts, turpini smaidīt un luncināt asti. .. var jau turpināt. bez manis |
||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||