Jā. Pilnīgi noteiktu atzīstu.
Cilvēkiem patīk tas, ko es daru. Sākot no ēst gatavošas, līdz nelietderīgu un sentimentālu mantiņu šūšanas, taisīšanas, zīmēšanas, grebšanas, skrāpēšanas.. vienkārši. Darīšanas.
Mazāk vai vairāk lietderīgi, tas nav svarīgi. Tas ir skaisti. Tas ir mīļi.

Šodien es varētu nogriezt savas rokas un piedāvāt, atdot, nodot, uzdāvināt.
Lūdzu, Tev. Divi gaļas gabali. Buljonu diez vai vārīsi, bufetē aiz stikla neliksi - sāks pūt un smirdēt, asiņot, noasiņot.
Paņemt roku savā rokā iebakstīt ar pieri sirdī, pierē un skaļi teikt.
Tās rokas, rokas pašas par sevi, nav nekas. NE - KAS.
Tur ar to galvu un ar to sirdi. Tur tas tālāk aiziet, noiet, uznāk un nomirst.
Viss bez izņēmuma.