Man starpcitu pēc gada pārtraukuma ir uzradies gredzens.
Nu tāds - patstāvīgais, ko es neņemu nost pat ejot gulēt.
Tīri glīšs, ar divām balti-aklām akmentiņu acīm.
Protams uz kreisās roka cetrutā pirksta (tur man tie visi gredzeni patstāvīgie vienmēr ir dzīvojuši un dzīvos)
nevienam neko netaisos atdot. Šoreiz.

Man jau bija divi patstāvīgi gredzeni - viens - dikti mīļš, brīvi braukāja pa tā pirksta apakšējo falangu, bet augstāk par locītavu nekad negāja, brīži, kad pieķēru sevi ar īkšķi rotējam to gredzenu, dažreiz lika pasmaidīt.
Nu ne jau es viņu pazaudēju.
Šo te - lūk - rotēt nevar.
Viņš jau arī ir tāds.. vairāk dāmīgs. UN dāmas taču gredzenus nervozī nerotē.