Nu mīlīši piekopju krāsas atmazgāšanas rituālus vairākas reizes dienā. Dzīvojos zem poliotelēna plēves, elpoju plastikāta veida huiņas, mētājos starp vecām avīzēm, līpu klāt papīra līmlentēm, krītu no kāpnēm un galu galā palikuši nenokrāsoti ir tikai griesti.
Labākais komentārs par to, kas te notiek ir no mātes puses - "izskatās pēc bērnudārza"
(domāts uz ķiršu sarkanas un silti dzeltenas krāsas salikuma izskatu)