kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Wednesday, August 10th, 2005 |
|
||||
|
Nu mīlīši piekopju krāsas atmazgāšanas rituālus vairākas reizes dienā. Dzīvojos zem poliotelēna plēves, elpoju plastikāta veida huiņas, mētājos starp vecām avīzēm, līpu klāt papīra līmlentēm, krītu no kāpnēm un galu galā palikuši nenokrāsoti ir tikai griesti. Labākais komentārs par to, kas te notiek ir no mātes puses - "izskatās pēc bērnudārza" (domāts uz ķiršu sarkanas un silti dzeltenas krāsas salikuma izskatu) |
||||
|
|
|
||||||
|
Bultiņas grozīt viegli, rokas plātīt viegli, pārmesties no kaut kā uz kaut ko arī viegli. Jā, jā man patīk tāds laiks, tāds, kāds viņš tagad ir - kājās jaauj nost, lai nebūtu dubultīgi slapjas jāēd arī kārtīgi, lai daudz, daudz tā spēciņa. Dabūju jaunas tabletītes kapsulās, lai mati nekrīt ārā, tabletītes pilnas no dzelzs, cietiem, asiem, slapjiem skūpstiem nāk rudens, man sūrst jau lūpas |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||