svaigi gurķi saradušies cementētās sienās, man tiešām, tiešām jāskrien vākt nost
man sķiet pavisam nepierasti jau redzēt, kā manās sienās mājo balts zilonis, vai vairāk balti ziloņi un viltots logs un citu pasauli.
acis paliek par šaurām svītriņām, kad jārauc pierīte, kad jākošļā lūpas.
es turpinu pēdot savus logus no ārpuses, es turpinu mazgāt savas bijušās dienas, katru dieu man no rītiem ir īsas veļas dienas. Visa istaba izkārta bijušām dienām, saburzītām un svaigām smaržām, neko nestīvinu, neko nebalinu.
Nē, nē man tiešām nevajag veļas pulveri, ne krāsainu, ne baltu, man vajag tikai ūdens tek, lai vienmēr tek.
Lai vienmēr esi, lai greizus rokturus nevaidzētu griezt, lai pierīte neraucas