Būtnes nemācās no savām kļūdām. Un bieži mēs tikai sevi apmānām iestāstot, ka tas notika nejauši, mēs apzināti gribas atkal ciest, mēs gribas būt tie vainīgie, mēs gribas lai mūs pažēlo, mēs vienkārši gribam būt kādam.
Tik vienkārši - gribēt būt vajadzīgam - tik maz vārdu un tik skaidri izteikta vēlēšanās
Būt vajadzīgam. Tas taču ir tik maz prasīts, bet nē, mēs to vēl pamanāmies iepīt pārvērstos mājienos, nenoteiktos žestos, vispārīgos minējumos..
Redz kā.