Pamostoties es dažreiz berzēju pirkstu galus nepamanot to. Un bieži, pēcāk, es domāju ka aukstuma molekulas ir kā mazas nejūtīgas prizmas, ka tā vien lūdzas, lai tiktu pažēlotas.
Es novēršos.
Man nepatīk vairāk gulēt vienai - ir vietojami un neaizvietojami siltumi un tur nav pat niecīgākās šķirbas izvēlei..

"Man trūkst gaisa - es vicinu rokas, ak dievs, ak dievs, cik grūti paciest tādas mokas.."