[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
magda's LiveJournal:
| Sunday, December 2nd, 2007 | |
| 1:31 pm | I am the Moon (man tas bija jāuzraksta ;-)) |
| Friday, November 30th, 2007 | |
| 11:24 pm | Kam jūs ticat? Ziniet, man allaž ir tā, ka tas, kam ticu, kaut kā pieviļas. Tagad jūs, vecie, skuka, dienasgrāmata, anonymus - kā ir, jūs tagad viļaties mazāk un kamī jūs viļaties mazāk - sevī, citos? Nu mazāk nekā tad kad jūs bijāt twenty smthing. Es viļos tā kā sevī. Nu ziniet tā, kad liekas, ka ar uzskatiem viss ir kārtībā, ar viedokli, morāli un visādādām tātām lietām. Un tad pēkšņi - čaviņa. Viļos sevī. Jo saprotu, ka tā vis nav kā man likās. Trakākais tas, ka tā man jau liekas, ka viss ir relatīvs. Bet nu ziniet, kad runas iet par jūtām...ehhh Tad domāju - nu o.k. - jūs vecie šā kā tā nomirsiet un es dzīvošu tā kā es gribu, tā kā man liekas pareizi...bet tas būs tikai tad, kad jūs nomirsiet... un ko lai es daru līdz tam? Ak, nu vispār, traki, ka iemāca, ka vecuma priekšā jāpiekāpjas....ak, ak, ak... |
| Thursday, November 29th, 2007 | |
| 8:27 pm | Trallallā.... visi vēži kabatā |
| Saturday, November 24th, 2007 | |
| 11:58 pm | Jauks vakars no iekšējā redzespunkta. Alkohols, nikotīns un vēl līdzīgi noskaņotas cilvēkbūtnes un tie, kuri karmiski vēl nav līdz cilvēka līmenim tikuši... Tikko galvā iezagās doma - kāpēc tiek uzskatīts, ka dzīvnieki ir ne tik attīstītas dvēseles, nogrēkojušās dvēseles... hmmmm Labs ir. Guļuslaiks. Labu nakti. |
| Thursday, November 22nd, 2007 | |
| 12:45 am | Durvju sardze: - Kas tur ienāca? Ak savējie. Aāa jūs (mans vārds)? Un ko jūs darāt operā. Jautājums nu jautājums tāds, ka man BIJA jāapstājas uz trepēm - jo pirmkārt, viņa mani uzrunāja vārdā (kaut gan es nezinu, kā viņa manu vārdu atceras un kā vispār atpazīst mani sejā, jo parasti viņai pretī nomurminu kaut kādu bvakar un tešos augšā uz dzīvokli un tad tā opera) - kā lūdzu? - nu operā? Ko jūs darat operā? - operā? - es domāju, ka jūs strādājat operā... Nē nu visādi jau var gadīties, bet nu .... pēdējā laikā man ar operu ir bijis sekojošs sakars: Pietuvināti - karmenas pirmizrāde Attālināti - pāris vārdu pārmīšana ar galdnieku, kas ir izgatavojis operas krēslus; - kolēģe, kura pie kādas no operdziedātājām ņem privātstundas.... un ko es daru operā... že ne se pa... Bet nu fakts, ka šis jautājums mani tā iztrūcināja, ka es pat ieslēdzu datoru un to visu uzrakstīju, jo bieži man nejautā, ko es daru operā... Nu gan - laiks čučiņāt... |
| Saturday, November 17th, 2007 | |
| 5:13 am | Relativitātes teorija varētu būt gana optimāla izdzīvošanai. Un tik agrai rīta stundai. Netīras ielas tik agri. Bet sporta klubs ir netīrs vēlu vakarā. Laukos tik agri viss ir tīrs. |
| Wednesday, November 14th, 2007 | |
| 10:21 pm | Lasīju RL. To stāstu par matemātiķi. Vispār jau stāsts bija par to, kā es divas nedēļas meklēju to RL. Un beigās gandrīz nenopirku. Roka necēlās. Nu jūs saprotiet, intelektuālai būtnei pirkt laikrakstu ar tādu vāku... Nu bet tad saņēmos. Narvītī nopirku. Sanžermēnā atplēsu un dzerot vīnu pārlapoju. Tagad pēc nedēļas sāku lasīt pa nopietno. To stāsu par matemātiķi. Un ko jūs domājat - lasu un domāju par ko? Par mīlēšanos. Gandrīz neko no izlasītā neatceros. Atceros tikai savu domu - kāpēc viens no mistiskajiem "Viņš" savlaik mēģināja atbrīvot manas kājas no tāda aseksuāra kā zeķes? Viņas taču galīgi netraucē. Un kurpes arī nē. Labs ir. Jāķers klāt izglītībai un zinātnei ;-) |
| Monday, November 12th, 2007 | |
| 8:24 pm | Man liekas, ka šodien cilvēki vairs nenoveco. Sieviete, kurai 1917.gadā bija 17 gadu, ir kļuvusi veca. Večiņa. Vispirms viņa kļuva par sievieti - sulīgu, pilnīgu, īstu sievieti. Tad kundzi, līdz beigu beigās vecu mīlīgu, skarbu, tiepīgu, aušīgu večiņu. Bet šodienas 17 gadīgā meitene pratīs novecot? Skaisti novecot? Jo manuprāt, īsti tai mūsdienu meitenei nav piemēra, kā novecot. Nu paskatieties, sieviete, kurai pirms 10 gadiem bija četrdesmit. Paskatieties, viņai šodien ir trīsdesmitpieci. Un vēl pēc desmit gadiem viņai būs trīsdesmit. Mammai nekad nav bijuši sešdesmit. Vienmēr tie paši labie 40. Un es pati. Nekad laikam netikšu tālāk par saviem septiņpadsmit vai deviņpadsmit. Tā teikt - iestrēdzis skrejošā brīdī. P.s. Ar novecošanu es domāju miera un 'vēsa prāta' iestāšanos, apcerīguma un mierīga smaida iestāšanos. |
| Sunday, November 4th, 2007 | |
| 11:26 pm | Laime pa logu rāpo Ar maziem pirkstiņiem pieķeras klāt Un muša kā zirneklis apkārt cilpo Ak, tikai laimi nesadragā. |
| Friday, November 2nd, 2007 | |
| 10:32 am | Un šodien es esmu attālināta. No sevis. Apmēram kā out of office. |
| 2:46 am | Šovakar mēs dzērām par vāzēm. Jau gatavām. Un māliem, kuri vēl jāmīca. Bet visvairāk mēs dzērām par rozēm. Kuras tajās vāzēs. Un interjēru. Un vēl mēs pīpējām. Vairāk nekā parasti. Par vāzēm un blūzītēm priekš vāzēm. Aleluja. |
| Tuesday, October 30th, 2007 | |
| 3:31 pm | skype me if you can, i'm falling do-o-own... |
| Sunday, October 28th, 2007 | |
| 5:04 pm | Rimi Latvija pārstāvis teica, ka neskatoties uz cenu pieaugmu, Latvijas iedzīvotāji pirkumu apjomu nav samazinājuši. Vai es varu sev pateikt, ka tagad dienā apēsto 100 gr siera vietā es apēdīšu 50? Un to trīs kartupeļu vietā, 1,5? Un glāzes pienā vietā - pusglāzi? Nedēļā es ietaupītu 350 gr siera, kā arī 10,5 kartupeļus un 3,5 glāzes piena. Mēnesī tas būs vairāk kā viens kilo siera, vairāk kā 40 kartupeļi un vairāk kā 21 glāze piena. Iespējams iedzīvošos nelielā kunģa čūlā, gastrītā, bet toties apmeklēšu medicīnas iestādes un patērēšu medikamentus, tādējādi atbalsot valdības pārstāvju novārtā pamesto medicīnas nozari. Tai pat laikā cienījamais Rimi Pārstāvis maniem 50 gr siera cenu paaugstinās par 50%, manu dienišķo 1,5 kartupeli sadārdzinās par 25%, bet pusglāzi piena - par 75%. Izskatās, ka īpašus zaudējumus Rimi Pārstāvis necietīs. Siera ražotājs un piena pārstrādātājs nebūs tik viennozīmīgā situācijā. Nemaz jau nerunājot par kartupeļu audzētāju. Piena pārstrādes uzņēmums produkcijas cenas pacels par 5-10% un sāks domāt par exporta tirgiem, cerībā, ka izdosies. Jeb izdomās pienam & sieram advancētu iepakojumu, kura izmaksa proudkta pašizmaksā sastādīs 0,2%, tomēr pateicoties visuvarenajam mārketinga guru, šo iepakojumu patērētājam izdosies pārdod, produktu sadārdzinot vēl par 10%. Kartupeļu ražotājs paātrinātā kārtā iegūs bioeko sertifikātu un savus kartupeļus par 200% dārgāk pārdos ekoveikalā. Jebšu atvērs čipšu ražotni - galu gāla - čipši ir produkts ar pievienoto vērtību. Vai arī piedāvās kartupeļus jau nomazgātus, nomizotus un iepakotus trijos celefānos, lai baktērija netiek klāt, ar alumīnija slāni apkārt pret mobilo telefonu izraisīto radioaktīvo starojumu. Uzreiz - produkts ar pievienoto vērtību un maksā 300% dārgāk, nekā tas melnais bumbulis, kas izrakts no vecmammas dārza. Pateicoties produktiem ar 'pievienot iepakojumu' atvainojos - pievienoto vērtību, nemanāmi klusi bet ātri augs getliņu izgāztuves kalns. Kāds zinātnieks sāks domāt par torsionu lauku izmantošanu atkritumu pārstrādes jomā, lai mūsu planēta atkal būtu tīra, zaļa un gaiss svaigs... bet kāds žiperīgs kungs sāks domāt par jaunas viesnīcas atvēršanu Latvijas augstā kalna galā Getliņos. Pa logu kā smiedamās par mums, iekšā spīd DnB Nord gaismas reklāma. Un es iešu pirkt sieru vakariņām. Jeb šovkar vakariņas nepienākas, jo tās jau ēdu vakar? |
| Saturday, October 27th, 2007 | |
| 5:51 pm | Nu, zaķīši, saulītes, kukainīši! Kā tad mums iet? |
| Sunday, October 21st, 2007 | |
| 10:30 pm | LU ir liela cūkkārpa. Un mēs visi mazi burvji. Principā tagad lasu Portera competitive strategy. Un prinipā es no tā visa neko nesaprotu. Pirncipā es kaut ko varētu saprast no kaut kā cita. Principā es tikai tagad sāku saprast, kas notiek LU, kad tur esmu jau sabijusi 6 gadus. Principā. Bet mani labāk dzird, jo man durvis kaut kādas caurumainākas. Bet vispār es varu dzīvot tāpat kā līdz šim - ar visiem saviem zvaniem un riekstiem ;-) Un vispār - draugi ir kaut kas ļoti svarīgs. tik pat svarīgs, kā mamma. Un tētis. (Tētis bija sadusmojies uz mammu. Un mamma bija izgājusi ārā. Es sasmējos un pie sevis nodomāju, ak jūs mans piemērs, mans modelis. Un tētis arī par sevi sasmējās. Un tad jau mamma bija mājās un viņi man zvanīja.) Māsas puikas man ir vairāk nekā savi. Emīls - viņš tāds superīgs. Visu dienu mani saukāja par smirdcepuri :-)Vecākais-Mārtiņš - viņš teica, ka roku neklausoties jau sen. Red Hot Čilī Pipari viņam nepatīk. Protams, mans brālēns ir kretīns. No laika gala ir bijis. Tāds kā čūska azotē. Viņš izskatās kā tas skolas uzraugs no Harija Potera. Tas, kurš vienmēr ar to melno kaķeni klīda pa cūkkārpas gaiteņiem. Tādu es iedomājos to uzraugu - kā savu brālēnu. Bet es esmu Harijs Poters. Un vēl visi tie vīrieši. Puikas. Par laimi te vairs nav. Nav neviena. Visi viņi ir tik tālu, ka bez lidmašīnas neiztikt. Varu neko nedomāt, kad bastejkalnā visas lampiņas izslēgtas. |
| Friday, October 19th, 2007 | |
| 1:03 pm | Dzeram vīnu sievietes četras. Ēdam vīnogas un arbīti. Un kolēģe saka: "Dzeram vīnu un ejam mājās. Valdībā krīze, tāpat nav ko attīstīt." |
| Monday, October 15th, 2007 | |
| 4:14 pm | Vai jūs esat kādreiz skumuši par darba kolēģi, kurš aiziet uz citu darba vietu? Skumuši tā pa īstam - ka visu piektdienas vakaru var noraudāt, tā, ka svētdien jau sāc domāt, ka negribas iet uz darbu, jo nekam nav jēgas. Tā, ka darbā sēžot pie datora un zinot, ka tur blakus kabinetā viņa galds ir tukš, sametas nelabi, sāk spiest sprandu un atkal velk uz pinkšķi... Tāda sajūta, ka viss ir atņemts. Viss. Pilnīgi viss. Nu tā, it kā es četrpadsmit gadu vecumā būtu palikusi bārene. Esat kādreiz TĀ skumuši pēc kolēģa? Es līdz šim nekad...tā biju skumusi tikai par ļoti dažiem cilvēkiem - pāris bojfrendiem un var būt kādu no dzīves aizgājušu cilvēku. un arī tikai varbūt. |
| Sunday, October 14th, 2007 | |
| 9:25 pm | buģim spaķ kak ubitije rebjonki... ...gulēju kā nosists bērniņš no rīta biju nāvīgi dzīvelīga vakarā esmu briesmīgi skaista... ...un atkal... gulēšu kā nosists bērniņš... |
| Tuesday, October 9th, 2007 | |
| 9:38 pm | Man pazuda jēga. No rīta kopā izgājām no mājas. Ap pusvienpadsmitiem. Tad es šo to neko padarīju. Izgāju vērmanes dārzā pastaigāties. pasēdēt uz soliņa. jau vakarā. kamēr sakārtoju šalli, jēga pazuda. Atnācu mājās viena. Ar kļavlapām un vēstuļpapīru. Ja satiekat manas dzīves jēgu, pasakiet, ka šovakar būšu mājās un sveci nenopūtīšu. Vēl kādu laiciņu. |
| 9:25 pm | Komēdijas? Nē, man nekad nav patikušas komēdijas. |