[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in
magda's LiveJournal:
| Wednesday, February 6th, 2008 | |
| 9:18 pm | Čīkstinu čības zem galda un sabīstos. Salst kājas un rokas. Vispār te ir vēss. Pabeidzu homo faberu. Gribas kādam uzrakstīt vēstuli. Vēstuli tāpat vien. Par tādām parastām lietām, kas iešaujas prātā vai ko pamana, par ko iedomājas un kādu brīdi domā, bet nākamajā jau aizmirst. Lai pēc laika atgrieztos atkal kā pie kaut kā jauna. Varētu rakstīt, ka ir biolakto ar dzērveņu garšu. ļoti garšīgs. Vēl garšīgāks par smilstērkšķu. To varētu rakstīt zitai. Par to, ka negribu bērnus, ka bērni ir nejēdzība (biju izdomājusi, kāpēc, bet aizmrisu). To varētu rakstīt kādam citam. Par to, ka ir labi nosēsties citas valsts lidostā un doties iekarot norezervēto hoteli. Tā, ka visapkārt visi ir sveši un es atbildu par sevi. Esmu tālu prom un neviens nevar mani aizsniet. Un man ir pamatotas tiesības justies vientuļi. (to es noteikti pastāstīšu zanei). Vai arī par to, ka katrs mēs esam brīvs un varam domāt ko gribam un par ko gribam un ka vispār nekas nekam nav piesiets. Tā kaut kā. Tādas vēstules varētu rakstīt. Ja būtu drosme. Un adreses. |
| 11:11 am | Labrīt, cibiņi, Kas ir koltera tests? Tas, kas saistīts ar sirdi un pulsu? Kāds ir tā testa princips un ko tur beigu galā redz? M? Upd:Izrādās nevis Koltera, bet Holtera... http://www.texasheart.org/HIC/Topics/Di |
| Monday, February 4th, 2008 | |
| 6:01 pm | Paturpināšu par tām pašām flīzēm un celtniekpuikām un mājas mieru... Kolēģe man šodien teica - remont ņe akančivajut, remont prekraščajut. Nu mums te marijas ielā ir kaut kā tā. Izskatās ka prekraķiļi. Načiļi 18. vai 19.decembrī. Vakar pie celtniekpuikas atkal biju vannā (jo mājās nav pieejama mazgāšanās opcija). Viņš teica, ka viņu virsvadonis tā mēdzot darīt. Tip iesāk. Tad veeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Zvanīju saimniecei un pieklājīgiem vārdiem teicu - što za h..j. Viņa - izklausījās tikko pamodusies: "akkk, es nezinu, es te biju atslēgusies. Nu man taisni vecgada vakarā sibilliņa nomira (laikam viņas suns) un tagad labākā draudzene. nu jā. Bet es nezinu. Tad jau man viņam jāzvana (dēlam, kas ir atbildīgs par celtniekpuikām)." Es: "Nu ja. piezvaniet gan." Viņa: "Nu ja. es esmu pilnīgi izsista no sliedēm. Nu jā. Tad man viņam jāzvana. Jo es jau neko nezinu" Es: "Piezvaniet gan. Un tad padodiet ziņu. Labu vakaru." Rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr |
| Friday, February 1st, 2008 | |
| 4:18 pm | Paskatījos savos kontos un izsaucos - ou, ou, ou... :-) |
| Thursday, January 31st, 2008 | |
| 12:49 pm | Starp visiem kolēģiem ir foršais Jurijs. Viņš sēž telpas otrā galā pie loga. Tieši man pretī. Viņš visu laiku smaida. Bet kad nesmaida izskatās tā, ka man gribas smaidīt. Mums vēl nav bijušas intelektuālas diskusijas (es arī nezinu vai kādreiz būs). Bet toties mēs labi pasmejamies. Intelektuālas diskusijas man ir ar Armandu. Viņš atrodas balkus telpā. Kas ir labi. Citādi mēs nevarētu pastrādāt. Visu laiku tikai diskutētu. Armands ir arī smalks. Bet ar "ruma rozīnīti". Tā teikt - ehhh, atņēmāt man ēriku, bet vietā liktenis piespēlēja Armandu un Juriju. Bija divi vienā. Tagad ir splited one. Viss ir superīgi. P.s. Šorīt ar kolēģi, kas vakar bija uz izrādi Dailē, runājām par to, ka reizēm iedomājamies pretimnācējus kailus. Nu tā, ka kailas viņu intīmākās vietas. Vai piemēram kāds viņš izskatās tikko pamodies. Tādi zibšņi. Katram savā prātā reizēm. Laikam jau visiem tā ir. Bet teijāterī tomēr vajag mākslu. Lai paliek vieta manai iztēlei. Lai režisors kaut ko noklusē. Lai atstāj telpu man. |
| Monday, January 28th, 2008 | |
| 7:28 pm | Es gribu Džonijas Mičelas alsbūmu Šain. Es gribu mājās liel siera rituli pieliekamajā un smalku nazi. Es gribu milzīgu skapi ar daudzām vīna pudelēm iekšā. Es gribu garu atvaļinājumu. Kaut kur zem olīvkokiem. Nu jā...es tikko pamodos. |
| Friday, January 25th, 2008 | |
| 1:32 pm | virtuvē staigā flīzes Gena tup uz grīdas un glauda viņām maliņas, sak' var būt tas palīdzēšot. |
| Monday, January 21st, 2008 | |
| 12:07 pm | Kolēģiem Ja tu zini, ka man ir atvaļinājums, tad kāpēc zvani? |
| Friday, January 18th, 2008 | |
| 12:09 am | Trīs jaunkundzes un trīs jaunskungi, bet kaut kā dīvaini – viņi cits citam nepietiek. |
| Monday, January 14th, 2008 | |
| 12:09 am | Bet es jau teicu. Ir vēls. Un var būt es vienkārši neko nevaru izdomāt. Vakar es biju cirkā. Jā, es biju klauns. Un tēloju ugunspavēlnieku. Diez ko nesanāca. Bet ar uguni paspēlējos. Slapjā vietā. Nekas baiss jau nevarēja notikt. Tomēr arī pirtīm jumti mēdz aizdegties. Nu ja. Es paspēlējos ar to uguni. Bet protams, kā jau klauns, neskatījos, kurp lido dzirksteles. Var būt es esmu klauns uz pilnu slodzi. Un arī brīvdienās. Katru dienu skan aplausi, kad izeju uz skatuves. Un tad viņi saka – atkal jau viņš. Bet aizvien aplaudē. Reizēm liekas, ka varētu taču šoreiz neiziet. Bet pienākuma sajūta liek. Ģērbtuvē es nekad neatgriežos viens. Mani vienmēr pavada vilšanās sajūta. Un tad es viņai apsolu. Viss. Nākamreiz gan vairs neiešu. Bet pienāk nākamā reize. Arēnā iedegas gaismas. Viņi ir sanākuši. Viņi gaida. Var būt ne mani. Un ja es neaizietu. Aizietu kāds cits. Un viss būt labi. Bet es spītīgi eju. Trešajā piegājienā vairs nepielaižu kļūdu. Jo trešā piegājiena nekad nav. |
| Friday, January 11th, 2008 | |
| 10:19 am | Kaitina kā kolēģe runā pa telefonu. Viņa tīksminās par savu balsi un savu pateikto. Man sāp galva Un vēl - tās vēcās kolēģes ir orientētas uz problēmām nevis risinājumiem. Un ja risinājumu pasaka priekšā, viņas vēl pusstundu ņemas. Last.fm you are my Saviour, today. |
| Wednesday, January 9th, 2008 | |
| 2:47 pm | Kolēģes piefiksēja: šodien pirms tikšanās reizēm ar vīriešiem es ietinos savā šallē no indijas. |
| Sunday, January 6th, 2008 | |
| 10:33 pm | Savirknēju vārdus uz vadiem Uzkāru žāvēties Ēnā Kad sakalst Tad skan Kā kara bungas |
| Friday, January 4th, 2008 | |
| 10:55 am | Rīta duša ar celtniekiem un atslēdzniekiem. Ar cigarešu dūmu aizkariņiem. |
| Thursday, December 20th, 2007 | |
| 7:06 am | arī viņa ir sieviete, arī viņa ir rakstniece, arī viņa nav sačākstējusi vecmeita.... blablā blablā blablabblāblā... trallallā... |
| Wednesday, December 19th, 2007 | |
| 12:48 am | Ak, skaista top mūsu ala Visapkārt putekļi un dūmi Un dušas vietā tukšums melns Un virtuvē nudien ir drūmi Un gaitenī ir baltais velns (ledusskapis) Viss ilgi koptais mājas miers Ir pazudis kā slazdā siers |
| Friday, December 14th, 2007 | |
| 4:02 pm | Pārtikt no medus, piena un labas gaļas. |
| Thursday, December 13th, 2007 | |
| 1:38 am | aiziešu uz mīļajām mājām kad ielās visi ir sveši iedegšu atmiņu sveci lai šonakt snieg klusi un lēni lai rāmi guļ mani zēni un rīts |
| Tuesday, December 11th, 2007 | |
| 12:51 am | Par ziemassvētku vecīti Mēs zinām kur viņš ir. Mēs viņu atradām. Šovakar. Atradām ziemassvētku vecīti. Visīstāko. Bet... ārā mēs viņu neizlaidām. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} wunjo vēl piespieda to čemodānu, aizsēja ar šņori un ar skoču vēl pārlīmēja. Nu tieši tāpat, kā atradām. Lai neviens nezina. Lai tikai neviens nepadomā. Ieva, kas bija ieradusies zebras kostīmā šovakar, vēl noplātīja rokas un teica: "Bet kā tad ar Ziemassvētkiem????????" Tātad - MĒS zinām, kur ir vecītis. Un mums garšo vīns, šokolāde, mandarīni. Un saldējums. |
| Wednesday, December 5th, 2007 | |
| 11:42 am | Par mums Vakar biju klausīties Braijena Ādama dziedāšanā un spēlēšanā. Sešas jaunkundzes apdrukājām krekliņus ar viņa dziesmu nosaukuiem. Satikāmies ģertrūdes ielas dzīvoklī. Apsveicām Baibu - uzdāviņājām viņai krekliņu. Un tad jau stunda bija situsi, lai ietu uz konci. Visu ceļu ķiķinājām zem trijiem krāsainiem lietussargiem. Un tad - koncerts. yo. tik daudz ļaužu (es nekad neesmu bijus uz tādiem masu pasākumiem). Sadevāmies rokās un lēnā zosu gājienā virzījāmies uz skatuves pusi. Tikām līdz pašai skatuvei (kādā 4 rindā un pašā vidū). Stāvējām blakus jaukam vīrietim ar kuru visu laiku kaut ko apspriedām. Aiz mums arī stāvēja gandrīz sakarīgs pārītis un priekšā divi neliela auguma jaunieši - puisis un meitene - viņi bija lieliski... Kad braijens sāka dziedāt mani pārņēma panika - heeeiii cilvēki, heiiiii priekšējās rindas!!!! Kas tie par koka ģīmjiem... kur jūsu rokas, kur kājas... ko jūs darāt pie skatuves????????? Heiiii, dzīve nav tik sū...., lai ar tādiem koka ģimjiem roķīgu mūziku klausītos... Mana pauaudze. Mani cilvēki. Ar koka ģimjiem. Bitīt matos. Ja jums grūti priekšā, ja bail, ka nomīs D&G kurpēm purnus, vai par tuvu piespiedīsies jūsu gurniem... sēdiet sēdvietās vai mājās pie last.fm bet NESTĀVIET PIRMAJĀS RINDĀS, kur mūziķim jāskatās uz JŪSU KOKA ĢĪMJIEMMM. EJIET MĀJĀS, ja jums bail no grūstīšanās. Bet ja esta te, tad bitīt matos, nu izārdamies. Ir taču forši - tā visiem kopā, pa jautro. Sadodamies rokās. Mēs taču esam te un tagad un šodien. Un rīt vairs nesatiksimies. Dalīts prieks taču ir dubults prieks.... Jebkurā gadījumā mēs sešas un vēl tie, kas bija ap mums, bija superīgi. Un vēl meitene dzeltenajā, kas ar braijenu kopā uz skatuves dziedāja, bija lieliska. Sigita viņu laikam sauca. Viņa bija labākā no mums visām meitenēm, kas varēja būt uz skatuves. Es domāju, no visām meitenēm, kas uz konci aizgāja. Akkkk, tik arēna mīļā, pacenties tos milzu monitorus gan uzlikt. Lai arī tiem, kas ir aizmugurē ir klātbūtnes efekts ;-) |