Par ziemassvētku vecīti
Mēs zinām kur viņš ir. Mēs viņu atradām. Šovakar. Atradām ziemassvētku vecīti. Visīstāko. Bet... ārā mēs viņu neizlaidām. wunjo vēl piespieda to čemodānu, aizsēja ar šņori un ar skoču vēl pārlīmēja. Nu tieši tāpat, kā atradām.
Lai neviens nezina. Lai tikai neviens nepadomā.

Ieva, kas bija ieradusies zebras kostīmā šovakar, vēl noplātīja rokas un teica: "Bet kā tad ar Ziemassvētkiem????????"

Tātad - MĒS zinām, kur ir vecītis.

Un mums garšo vīns, šokolāde, mandarīni. Un saldējums.