Par mums
Vakar biju klausīties Braijena Ādama dziedāšanā un spēlēšanā.

Sešas jaunkundzes apdrukājām krekliņus ar viņa dziesmu nosaukuiem. Satikāmies ģertrūdes ielas dzīvoklī. Apsveicām Baibu - uzdāviņājām viņai krekliņu. Un tad jau stunda bija situsi, lai ietu uz konci. Visu ceļu ķiķinājām zem trijiem krāsainiem lietussargiem.

Un tad - koncerts. yo. tik daudz ļaužu (es nekad neesmu bijus uz tādiem masu pasākumiem). Sadevāmies rokās un lēnā zosu gājienā virzījāmies uz skatuves pusi. Tikām līdz pašai skatuvei (kādā 4 rindā un pašā vidū). Stāvējām blakus jaukam vīrietim ar kuru visu laiku kaut ko apspriedām. Aiz mums arī stāvēja gandrīz sakarīgs pārītis un priekšā divi neliela auguma jaunieši - puisis un meitene - viņi bija lieliski...

Kad braijens sāka dziedāt mani pārņēma panika - heeeiii cilvēki, heiiiii priekšējās rindas!!!! Kas tie par koka ģīmjiem... kur jūsu rokas, kur kājas... ko jūs darāt pie skatuves????????? Heiiii, dzīve nav tik sū...., lai ar tādiem koka ģimjiem roķīgu mūziku klausītos...

Mana pauaudze. Mani cilvēki. Ar koka ģimjiem. Bitīt matos. Ja jums grūti priekšā, ja bail, ka nomīs D&G kurpēm purnus, vai par tuvu piespiedīsies jūsu gurniem... sēdiet sēdvietās vai mājās pie last.fm bet NESTĀVIET PIRMAJĀS RINDĀS, kur mūziķim jāskatās uz JŪSU KOKA ĢĪMJIEMMM.

EJIET MĀJĀS, ja jums bail no grūstīšanās. Bet ja esta te, tad bitīt matos, nu izārdamies. Ir taču forši - tā visiem kopā, pa jautro. Sadodamies rokās. Mēs taču esam te un tagad un šodien. Un rīt vairs nesatiksimies. Dalīts prieks taču ir dubults prieks....

Jebkurā gadījumā mēs sešas un vēl tie, kas bija ap mums, bija superīgi.
Un vēl meitene dzeltenajā, kas ar braijenu kopā uz skatuves dziedāja, bija lieliska. Sigita viņu laikam sauca. Viņa bija labākā no mums visām meitenēm, kas varēja būt uz skatuves. Es domāju, no visām meitenēm, kas uz konci aizgāja.

Akkkk, tik arēna mīļā, pacenties tos milzu monitorus gan uzlikt. Lai arī tiem, kas ir aizmugurē ir klātbūtnes efekts ;-)