LU ir liela cūkkārpa. Un mēs visi mazi burvji.
Principā tagad lasu Portera competitive strategy. Un prinipā es no tā visa neko nesaprotu. Pirncipā es kaut ko varētu saprast no kaut kā cita. Principā es tikai tagad sāku saprast, kas notiek LU, kad tur esmu jau sabijusi 6 gadus. Principā.

Bet mani labāk dzird, jo man durvis kaut kādas caurumainākas.
Bet vispār es varu dzīvot tāpat kā līdz šim - ar visiem saviem zvaniem un riekstiem ;-)

Un vispār - draugi ir kaut kas ļoti svarīgs. tik pat svarīgs, kā mamma. Un tētis.
(Tētis bija sadusmojies uz mammu. Un mamma bija izgājusi ārā. Es sasmējos un pie sevis nodomāju, ak jūs mans piemērs, mans modelis. Un tētis arī par sevi sasmējās. Un tad jau mamma bija mājās un viņi man zvanīja.)

Māsas puikas man ir vairāk nekā savi. Emīls - viņš tāds superīgs. Visu dienu mani saukāja par smirdcepuri :-)Vecākais-Mārtiņš - viņš teica, ka roku neklausoties jau sen. Red Hot Čilī Pipari viņam nepatīk.

Protams, mans brālēns ir kretīns. No laika gala ir bijis. Tāds kā čūska azotē. Viņš izskatās kā tas skolas uzraugs no Harija Potera. Tas, kurš vienmēr ar to melno kaķeni klīda pa cūkkārpas gaiteņiem. Tādu es iedomājos to uzraugu - kā savu brālēnu. Bet es esmu Harijs Poters.

Un vēl visi tie vīrieši. Puikas. Par laimi te vairs nav. Nav neviena. Visi viņi ir tik tālu, ka bez lidmašīnas neiztikt.

Varu neko nedomāt, kad bastejkalnā visas lampiņas izslēgtas.