Man pazuda jēga.
No rīta kopā izgājām no mājas.
Ap pusvienpadsmitiem.

Tad es šo to neko padarīju.

Izgāju vērmanes dārzā pastaigāties.
pasēdēt uz soliņa. jau vakarā.
kamēr sakārtoju šalli, jēga pazuda.
Atnācu mājās viena. Ar kļavlapām un vēstuļpapīru.

Ja satiekat manas dzīves jēgu, pasakiet, ka šovakar būšu mājās un sveci nenopūtīšu. Vēl kādu laiciņu.