[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 120 most recent ones recorded in
magda's LiveJournal:
| Thursday, October 4th, 2007 | |
| 11:53 pm | Un vēl. Tur rimī bija viens aktieris. Man liekas, ka aktieris. figviņu zina kā viņu sauc. es nekaunīgi blenzu. nevarēju saprast kur es esmu viņu redzējusi. stāvēju ejā un mēģināju viņu ieraudzīt. nejauši ieraudzīt. Pie kasēm es sapratu, kas viņš ir. Ka viņš nav tas ko es domāju. Es domāju, ka viņš ir fabricio no itālijas. Bet to, ka viņš man saasociējās ar fabricio es izdomāju tikai noliekto tualetes papīru tualetē. |
| 11:50 pm | Sagribējās uz laukiem. Pie māsas puika. Viņš baigi foršais. Un vēl - mamma un tētis. Es to jau esmu teikusi. Viņi ir vislabākie. Un vienīgie draugi. Tā pa īstam draugi. Neviena cita nav. No viņiem es esmu nākusi... par viņiem man jāpaliek. Tā kaut kā. |
| Tuesday, October 2nd, 2007 | |
| 2:54 pm | Darba vide Datubāze - ezotēriska Klienti - mākslinieciski Viesnīca - uz jumta |
| Sunday, September 30th, 2007 | |
| 2:54 am | Ko acs neredz to sirds nejūt. Nezinu, cik tur patiesības, cik vecu ļaužu māņi. Mana patiesība, ko sirds reiz sajutusi, pēc tā sirds ilgosies. Ko prāts reiz iepazinis, pēc tā prāts tieksies. Kam 19 gadīgas draudzenītes. Kam intelektuālas sarunas. Visi mēs satiekamies vienuviet. Visiem mums te jādzīvo. Un kādu laiku mēs būsim bijuši kopā. Tā kaut kā. |
| Wednesday, September 26th, 2007 | |
| 10:51 pm | Šodien. Tagad. Tagad visam ir jāpaliek savā vietā. Neviens nekur nedrīkst braukt iet skriet. Uz brīdi. TJāpaliek un jāaiztur elpa. Jāklausās. Klusu. Klusu. Un tad jau atkal lidmašīnas celsies un nosēdīsies, auto brauks uz Siguldu. Vilcieni četrdesmit minūtēs noskries 500 km. Kaut kur būs paisums. Kaut kur būs bēgums. Kaut kur kāds modīsies un ies gulēt. |
| Monday, September 24th, 2007 | |
| 8:38 pm | Man virs galvas dzīvo zilonis. Tāds mazs man liekas. Svētdienas rītā viņš nēsājas apkārt. Pirmdienā viņš uzliek smago roku un, dauzot kājeles, dipina pa dzīvokli. Varbūt viņa snuķis un ausis priecīgi plīvo brīdī, kad viņš ar visām savām cik nu viņam ir, no gultas izlec uz grīdas... Bet magada ar bozi bliež pa griezzzzzztiem un ir nikna. Nikna. Ja vispār kāds var būt nikns šodien. Tad tā ir magada. Magda ir nikna uz roķīgo ziloni, kurš dauza kājas tā, magadas govis krīt no sienas uz leju, uz leju........rrrrrrrr |
| Thursday, September 20th, 2007 | |
| 11:11 pm | Es izdomāju, ka varētu būt labi, ja viss būtu pa vienkāršo. Bez visādiem vipendroniem. Tikai es nemāku. Un tad es iedomājos, ka var būt esmu septītā paaudze septītais augums un tas viss drīz beigsies. Bet valdermāriela ir rudenīga. Tāda, ka var aiziet pa lapu pilnu taku. Iet veselu stundu un nemaz nezināt, ka iet veselu stundu. Pie operas tad pēc divām stundām bija daudz orķestrantu. Skolotāju neredzēju. Un nodomāju - labi ka tā. Tad vēl pa dienu lidmašīna cēlās gaisā. Un es domāju cik forši aizkrīt ausis. Tiem kas lidmašīnā. Bet man nenormāli nāca miegs. Un kafijas nebija. Gultas arī nē. He exploded from inside. |
| Sunday, September 16th, 2007 | |
| 9:59 pm | Vienu gadu es mācījos mieru četrās sienās Vienu dienu tu nejauši atnāci it kā ciemos Vienu nakti mēs spēlējām zoli Vienu nakti mēs klausījāmies bahu pēc mēneša saņēmu vēstuli par sava dvēseles miera krahu --------- Šogad es mācīšos mieru četrās sienās Šogad tu nenāksi ciemos... |
| Friday, September 14th, 2007 | |
| 5:00 pm | Manī ir par daudz vīna Manī visādi spēki cīnās... Labi, labi, labi.... Jo alkohols ir maizīte :-) |
| Thursday, September 13th, 2007 | |
| 11:59 pm | Cilvēki tādi jocīgi. Un zirneklis švammē. Labi draugi tādi. Bet kad jādomā, Tad live alone and mirsti alone. Bet tagad man ir jauna aizraušanās. Divas. Brokastis. Un gaitenis. Un vēl trotuārs. Bet principā man nepatīk, ja kāds iet aiz muguras. Bet reizēm var paciesties. Ja iet ātri. Un tad blakus. Manā ritmā. Blakus.blakus.blakus. |
| Tuesday, September 11th, 2007 | |
| 10:54 am | Riebums Riebums. Riebīga filma. Tāda šausmīga. Kāpēc man to vajag redzēt/dzirdēt? Pat smukā denēva riebīga. Viss riebīgs. Netīrs. Smakojošs. Kāpēc cilvēkiem gribas savu netīro iekšiņu pavēst uz āriņu, lai citi redz, lai citi mocās? Lai mocās līdzi. Kaimiņš vakar vakarā pārradās. Dzīvoklī sāk smakot pēc cigaretēm un trokšņa. Un viņa piedzīvotājas. Kaut ko skaistu lūdzu šodien... |
| Thursday, September 6th, 2007 | |
| 5:54 pm | Ielēju krūzē ūdeni. Pielēju vīnu. Izdzēru. Ielēju krūzē vīnu. Pielēju ūdeni. Izdzēru. Ielēju krūzē vīnu. Izdzēru. laiks iet mājās nevis laiks iet bet iet laiks tā, ka man laiks iet bet nevis man laiks iet bet ir jāiet mājās |
| Tuesday, September 4th, 2007 | |
| 10:21 pm | Smejies cik gribi Es tevi mīlu - var pateikt pie kapa tava tikai Bet ja es tevi pieņemsim tagad Nu tad tā arī ir varbūt jā Varbūt nē Un līdz kapam vēl tālu Mammai divi mīļākie Tētim divas druškas Un - kur es tāda, kur es tāda gadījos. Atceros, ka tētim mīļākā bija sieviete skaistām krūtīm un gariem blondiem matiem. Kad viņa izkāpa no tēta mašīnas, tad tie mati saulē vizēja. Tētis nezina, ka es zinu. Viens no mammas mīļākais bija vīrietis ar tumši brūnām acīm un tumšiem mīkstiem matiem. Staltu stāju. Es gribētu, kaut viņš būtu bijis mans mīļākais. Par tagadējiem man nav pilnīgas informācijas un nekādas vizualizācijas. Var būt tas tāpēc, ka pārāk aizņemta pati ar saviem mīļākiem un mīļākajām...un pati ar sevi vispār. Vispār pati ar sevi. |
| Sunday, September 2nd, 2007 | |
| 9:25 pm | Here I lie with my head in the clouds... How and where and when will we touch again? Kaimiņpuika no pretējās mājas mana stāva dzīvokļa aizgāja mazgāties ar kalā uzmestu dvieli. Izslēdza istabā gaismu un divi logi satumsa. Kad es aizeju, satumst tikai viens logs. Bet man vienalga gribas zināt, how and where and when will we touch again. Tā kaut kā. |
| Thursday, August 30th, 2007 | |
| 9:59 pm | Kaimiņi Wanags, kuram uz durvīm vēl nekas nav rakstīts, uzvārīja savu mega karsto šokolādi un es īstajā brīdī biju īstajā vietā, lai arī dabūtu puskrūzīti ar šo dziru. Tad, kad šokolādes garša no mutes bija izskalota ar piparmētru tēju, ieradās Wunjo, kurai uz durvīm ir rakstīts, kaut kas par laboratoriju, pieklauvēja pie manām durvīm, kur rakstīts, ka te mitinās kaut kas ko sauc par furbu. Wunjo rokās bija milzīgs kartona maiss. Maisam virsū rakstīts LAIMA. Tad mēs ar vanagu ielūrējām maisā... un tur bija TIK DAUDZ KONČU.... Labi, bet tagad jāiet mazgāt zobi :-) kamēr vanags un antra ēd končas. Un Wunjo arī vēl kaut ko dara droši vien. Trallallā...(kā anekdotē par vilku ;-)). |
| 8:04 pm | Puikas aizgriežas jeb kāpēc es neaiztgāju pie Klaudiskajas šovakar Sākšu ar seju. Viņa izskatās drausmīgi. Tiešām drausmīgi. Sarkana ar baltiem puniem. Un nedaudz aizpampuši plakstiņi. Šāds izskats mani sāka piemeklēt aizvakar pēcpusdienā vēlā. Kritiski sāku justies vakar jau no agra rīta. Šorīt jutos nedaudz labāk. Jo nomainīju pūderkrēmu... Seja izskatās tiešām traki. Tā, ka tagad kauns iet ārā. Vai vispār ar kādu runāt tuvāk par desmit metru attālumu, bet labāk izvēlos telefonu tomēr. Nu, meitenes, jūs varat iedomāties, kāda izskatos. Ir vairāki iemesli, kāpēc tas tā varētu būt: 1. Šādu reakciju varētu būt izsaukušas kellogs kukurūzas pārslas, kurās ir arī kaut kas no miežiem. Kellogs pārslas sāku ēst pirmdienas pēcpusdienā. Ar pienu. Pārslas beidzu ēst šodien. Un kādu laiku neēdīšu. Jo negribas vairāk. 2. Šādu reakciju varētu būt izsaucis Rimmel pūderkrēms ar a un c vitāmīnu un gaismu atstarojošām daļiņām, kam manu seju vajadzēja padarīt sevišķi gludu un mirdzošu visas dienas garumā :-) Pūderkrēmu pirmo reizi uzsmērēju pag.sestdienas rītā. Krēmu nomainīju šodien uz veco labo Loreāli. Un jau no rīta sajutos labāk :-) 3. Šādu reakciju varētu būt izraisījusi avārijas tabletīte (nestāstīšu kad dzēru ;-)), bet apmēram ap to pašu laiku, kad smērēju rimmel pūderkrēmu un ar dāmu kristīni dejoju atvadu deju pie stulba dīdžēja, dzēru saldējuma kokteili un skatījos uz smuku puiku. Tagad viss ko biju sasinhronizējusi ar Dāmu Kristīni ir pajucis, ja nu vienīgi viņa nav man piesinhronizējusies. Bet nez vai, jo viņa šodien uzkāpa uz kuģa un no stresa droši vien nekāda sinhronizācija nav iespējama. Plus vēl mana tabletīte. Nu un visu šo pārdomu rezultātā es esmu mājās un skatos kā pa ielu staigā mani pasniedzēji, nevis esmu kādā jaukā dzīvoklī Raiņa blv, lai skatītos kalnu bildes... |
| Monday, August 27th, 2007 | |
| 10:46 am | Nav nevienas liekas kustības. Vīriņs man teica: "Bļeģ mauka, beidz tērēt mūsu naudu!" Vēl viņš man visko teica. Un beigās prasīja: "Tagad tev viss ir skaidrs? Tu vari to apsolīt?" Es teicu: "Jā" Viņš: "Nevis man apsoli. Bet savai sirdij." Un es atkal teicu jā. Tad viņš man izlauza kaklu un tagad man viss ir skaidrs. |
| Friday, August 17th, 2007 | |
| 10:47 am | Piemēram var pastiepties uz pirkstgaliem. Lai aizsniegtu kaut ko. Kā tāda viduslaiku pils Kā tāda dāma Kā tāda putekļu lupata pavisam rāma Kā tada dalī glezna Kā tāda kāja Ar dažām detāļām bez kāda rāmja Šodien ir divdesmitpieci Man pirksti Tev tikai piecpadsmit Mati sirmi |
| Monday, August 13th, 2007 | |
| 10:12 pm | Un mēs lēkājām niedru ezerā. Tā bija tāda mūžība. Nekur neviena nav. Nekad neviens nav bijis. Nekad neviens vairs nebūs. Tikai mēs lēkāsim niedru ezerā un tad reizēm aiziesim pa baltu ceļu. Kurš nekad un nekur nebeidzas. Var būt tikai citā niedru ezerā. Vai pāriet ēnainā ceļā. Pasaku ceļā ar gariem kokiem, apiņu un liānu vijumiem. Un purva zālēm. Apkārt mūžīga balta saule. Mēs būsim stikla bumbā un niedru ezerā. Un mēs lēkāsim. |
| Wednesday, August 8th, 2007 | |
| 11:12 am | Trīs nedēļas domāju un nesapratu. Tikko atnāca apskaidrība. Tagad pierakstu. Apskaidrība pa nakti nodefinējās. Bet tikko sapratu, ka ne līdz galam. Par kļūdām, no kurām jāmācās. Mana pirmā lielā mīlestība - vīrietis ar 'bagāžu'. Man likās, ka būšu gana stipra. Ka 'bagāža' mani neuztrauc. Paliku ar salauztu sirdi un domu, ka vīrieši ir nelieši. Otreiz NEKAD ar vīrieti, kuram ir jau vienas attiecības. Toreiz man bija 19. Pagāja vairāki gadi. Vairāki cilvēki. Mana otrā lielā mīlestība - puisis brīvs un tik gudrs. Tāds, kurš man varētu būt viss. Pēc laika atklājas, ka arī viņš pa dzīvi neceļo gluži viens. Arī viņam ir nepabeigtas attiecības. Viņš solīja visu pabeigt. Es ticēju. Pēc laika izrādījās, ka tomēr nekas nav pabeigts. Čaviņa. Pagāja vairāki gadi. Vairāki cilvēki. Visiem šiem gadiem cauri bija vijies viens cilvēks. Garīgi tuvs. Tik labs draugs. Aizplīvurota erotika. Viņš nav viens. Arī viņam jau dzīves ceļojumā ir bagāža. Divi koferi. Katrā rokā pa vienam. Sevi viņam blakus redzēju visu laiku, bet vairāk emocionāli, garīgi. Ne fiziski. Bet tad kaut kā tas viss, viss bija sakāpināts tik ļoti. Viņa attiecības bruka. Ik pa laikam mūsu sarunās izskanēja vārdi - mums viss ir cauri (viņa attiecības). Mēs visu esam beiguši. Esam - uz tā vārda es uzķēros. Draudzīgajās sarunās biju stāstījusi, ka aizņemti puiši mani galīg nevilna. Un tad... tad...tad...protams. Skaļi nav jāsaka. Skaists lidojums vai vienalga kas. Kad vēderā taureņi. Vai pat drīzāk galvā. Un tagad - vairs nav ne drauga, ne mīļākā. It kā tagad ir skaidrs, ka visu laiku ar mani atkārtojas puslīdz viens un tas pats. Ko no tā mācīties? Ko es neredzu? |