[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 140 most recent ones recorded in
magda's LiveJournal:
| Saturday, August 4th, 2007 | |
| 12:59 am | A. un vairs nevar paelpot. kāds trāpīja naglai uz galvas. viss ir skaidrs uz vienu nakti vai divām |
| Wednesday, July 25th, 2007 | |
| 11:05 am | Kad vīns ir dievu dzēriens, tad kafija - dzīvības. |
| Thursday, July 19th, 2007 | |
| 7:26 pm | Mēs kļūstam pieauguši. Te un tagad. Ar smadzeņu noguršanas pazīmēm iezīmējas katra nakts. |
| Wednesday, July 11th, 2007 | |
| 3:16 pm | Ir labas dienas, ir sliktas dienas un ir šodiena |
| Tuesday, July 10th, 2007 | |
| 10:13 pm | Ko darītu vīns, ja nebūtu dievu, kuri to bauda? Kas būtu dievi, ja nebūtu vīna, ko baudīt? |
| 10:11 pm | Izredzētajiem Tevi es apēdu brokastīs agrās. Tagad mans vēders mānās. Sakās reiz tevi baudījis Tagad tur tukšums palicis. |
| Saturday, June 30th, 2007 | |
| 2:23 pm | Pirms aizmigšanas lasīju Johana Korinta "Dižo Garu". Sapnī pie manis atnāca Maja uz velosipēda Vērmanes dārzā. Un ar kādu, kurš bija viņai līdzi, diskutējām, vai Maju arī vada Dižais gars. Viņš teica, ka jā. Maja bija gaiši zila. Sapnī atnāca Aptieka/dienasgrāmata - vienalga kā. Gariem matiem un klusu smaidu. Viņš tikai smaidīja kaut kā dīvaini saliecies uz priekšu. Vēl sapnī es mācījos pūst mutes ermoņikas. Viņām bija stīgas kā ģitārai. Es mēģināju nopūst Do mažoru. Man mazliet sāpēja pirksti. Vēl bija vilciens no Polijas uz Latviju, bet bija jābrauc cauri Kaļiņingradai, kas atradās tur, kur zviedrija. Izbraukšana no Polijas stacijas, kas bija kaut kur pie jūras un ogļuraktuvēm, plkst. 20:09, ierašanās latvijā 05:09. Es varēju gaidīt arī tiešo vilcienu no Polijas uz Rīgu plkst. 01:15, bet bija tumšs un man nebūtu kur palikt līdz vilciena atnākšanai. Es ļoti gribēju aiziet līdz jūrai, bet satumsa ātri. Kamēr ņēmu nost veļu vannasistabā, vilciens bija aizgājis. Bet tad es izdomāju, ka man nav par ko uztraukties, jo paskatījusies pa logu, es sapratu, ka esmu jau mājās un tas nekas, ka vilciens caur Kaļiņingradu uz Latviju ir nokavēts. Pamodos no Daniela zvana plkst.11:45. |
| Monday, June 18th, 2007 | |
| 11:01 pm | Un vēl pazūd ēpasti. Vienkārši neatnāk. Laikam. Atnāk visādi citi. Ēpasti es domāju. Bet tie kam jāatnāk, pazūd. Atnāk vēlāk. Pēc kāda laika. How dū jū dū. Dū, dū. |
| 10:57 pm | Mūzika ir fantastisks instruments. Noskaņojos uz tavu vilni. Un tveru tavu skaņu. Caur vīnu. Varu tavu skaņu tvert arī caur dienišķo kotleti. Varu caur aizkariem. Caru priekškaru varu. caur palagu ja vien zinu ka tava skaņa sakn man Kur tu esi? Un kā tevi tagad sauc? Ja sauc. |
| Friday, May 25th, 2007 | |
| 8:15 pm | Nu, jā. Bet runa jau nav par to. Principā - cilvēks, kurš ar stopiem ir izceļojis Eiropu, ar fūrēm izbraukāji s poliju... kā tādam cilvēkam pasniedzējs var atļauties likt četri...? Āpsis. |
| 8:11 pm | Gāju kārtot exāmenu loģistikā. Kad pārējie kārtoja, es ceļoju pa Itāliju. Ar stopiem. Skatījos uz Vidusjūru, saulrietiem, saullēktiem, citronkoku plantācijām...bla,bla,bla. Tad nu aizeju: 1.pārsteigums - par eksāmenu būs jāmaksā Ls 12. Teicu, ka nemaksāšu, jo nejūtos tā, ka jāmaksā. O.k. Ļāva nemaksāt. 2.pārsteigums - pasniedzējs prasa: cik gribi. Es saku: 8. Beigās, kad esmu izrēķinājusi 2 uzdevumus, izrādās, ka pirmais jau ir no galda pazudis (jo pa starpu gāju pēc tā divpadsmitlatīgā protokola), bet par otro viņš man liek četri. Beigu galā - mans protokols tika saplēsts un mēs ar pasniedzēju tiksimies...nākamajā reizē. Kad? Nākampiektdien. Var būt. Var būt jā un var būt nē.... |
| Thursday, May 24th, 2007 | |
| 9:40 pm | Barona centrs. Plkst. 21:05. Vīrietis. Viens no tiem ar nosauļoto seju un grumbām. Viens no tiem ar labo vielmaiņu, slaids un tīrām drēbēm. Viens no tiem, kuram patīk iedzert. Arī šodien bija paticis. Un sarkans groziņš ar riekstu jogiju un diviem riekstu kārumiem. Viņš stāv un tausta kabatas. Savas. Groziņš zemē blakus. Viņš tausta. Viņam bija tāda veste ar daudzām kabatām, kabatiņām. Visas kabatas. Arī krekla un bikšu. Iztaustīja. Tad izgāja no veikala. Bez rieksu jogija un kārumiem. Kam viņš tos gribēja nopirkt? Pa ielu nāca pretī tantuks. Sirmiem trakiem matiem un smagu ķeseli. Viņas atspulgs rēgojās itāļu virtuvju skatologā. Kur ir viņas virtuve? Atkal gribas zināt, kā būs. Un kāpēc citiem ir un citiem nav. Kāpēc man ir žēl to kuriem nav. Un kāpēc man tik ļoti patīk tie, kuriem ir. Un kāpēc vienmēr uznāk raudiens, kad ieraugu to vīriņu ar spieķi un maisiņu, kurš klīst pa centra ielām un tirgo trikotāžas džemperīšus. Pirms trijiem gadiem viņš mani apstādināja un teica: "es tev kaut ko pateikšu. Tu esi ēģiptiešu princesīte..." un tad, kad es biju samulsusi, viņš man mēģināja notirgot zilganu trikotāžas džemperīti. Un vēl arvien viņš šad tad mēģina mani apturēt, bet ēģiptiešu princesīte neapstājas... Tikai aizejot viņai vienmēr gribas riktīgi skaļi raudāt. Fig viņu zina kāpēc... |
| Saturday, April 14th, 2007 | |
| 11:58 pm | Redzi Es paceļos pāri netam Internetam Es pīpēju vieglu dūmu Tev sveicienu sūtu Vienas debesis Dīvainas tādas Zem kurām Tu Un es Un vēl tūkstošiem dvēseles Ieraugu seju pazaudēju Tad atkal šoreiz es pasēju Tad vēlreiz un atkal Mēs katrs savā pasaules malā Katrs savā alā Mazā katakombā |
| 11:30 pm | Vienīgais, ko es nesaprotu, tā esmu es. Brīžos, kad manī ir kāds cits. Bet es esmu izgājusi pastaigāties. Vai var būt uz dīvāna dzeru alu. |
| Sunday, April 1st, 2007 | |
| 7:43 pm | O, aleluja, Svētais lidojums pret debesīm Un kurš tev teiks vai tu krīti vai celies? Debesis ir gan augšā gan apakšā Un vērtības mainās Bet tik tāl' Cik man pietrūkst Tevis Es meklēju sevi |
| Saturday, March 24th, 2007 | |
| 10:23 am | Pilsēta negulēja. Kad nācu mājās, lai lidotu prom Bet nu te spraugām salien iekšā pilsēta. Atveru logu jo plaši. Lai izvēdinās. Bet viņi tik nāk un nāk. Sasēžās zirnekļu tīklos, pagaldes putekļos. Ķiķina, knaibās, spļauj. Dvēselē. Mhm. Mazgāju dvēseli zem dušas karstas. Bet nu jau viņi ir arī tur. Vēl tikai tevī viņu nav. Es jau esmu saindēta. |
| Sunday, March 18th, 2007 | |
| 9:21 pm | Katru dienu nodzīvoju savu laiku. Katru dienu. Ir šodiena. Gara un ilga. Iesākusies kaut kad ļoti sen. Ir pienākusi tuvāk. Garām slaidām kājām. Tumšām, mulsām acīm. Vai dziļām un gaišām. Es stāvu un skatos un skatos un skatos. Un tad jau es pati esmu tā filma. Un kāds skatās, skatās, skatās. Bet gribētos, lai neviens, neviens neredz. |
| Thursday, March 15th, 2007 | |
| 10:00 pm | Ir patīkami cilvēki un ir viņa. man patīk grāmatas ar ierakstiem. Un vēl dzērvenes medū. vai vienkārši dzērvenes. Grāmata ar ierakstu ir kā vēstule. Vēstule uz kvalitatīva papīra. Paliks bērnu bērniem. Vēl ir trīstūris un pa vidu punkts. Un vēl ir kaut kā tā. |
| Monday, March 12th, 2007 | |
| 10:48 pm | Atkal ir jānāk svešiniekam. lai mierinātu. Svešinieka mierinājums paņem līdzi saldsērīgu skumju nastu. Atstāj vietā tukšumu. Un kas gan var būt labāks par tukšumu, kuru katru reizi piepildīt ar jaunu saldsērīgu skumju nastu, lai atkal sagaidītu jaunu svešinieku. Un vēl vemšana. Protams. Arī vemšana. Bet svešinieks visu pirmajā vietā. Šoreiz viņam būs bavāriešu akcents. Trīsdesmit un vēl mazliet gadu (vidējais svešinieka vecums). Tumša ādas krāsa. Un spēcīgas rokas. Ļoti spēcīgas. un mugura. Jo nasta ir smaga. |
| Sunday, March 4th, 2007 | |
| 2:11 am | Laikam ejot Es mainos Es smejos Vējš pūš no rietumiem Līs |