Mazu melnu šokolādes bumbiņu. No EG. No mazas baltas kārbiņas. Ar lenīti, brūnu lentīti pārsietu.
Pārsalstu. Atsilstu. Samiegojos.

Man vajagot mācīties nirt. Ja jau man tik ļoti zem ūdens patīk.

-Un tu netaisi manikīru?
-Nē.
-Un neliec akrila nagus?
-Nē.
-Ārprāc. Kas tu par sievieti?!
-Latvijas. Melnā. (iedomājoties sevi ar gariem mākslīgiem nagiem smiekli nāk)
-Es gan. Reizi divās nedēļās pie manikīra. Un uz solāriju. Un tad vēl ciemos daudz staigāju.
-...
-Un kāpēc tu bulciņu nepaņēmi. Paskaties cik man garšīga bulciņa.
-...

Bet aukstums man nepatīk. Un es ģērbjos silti. Melns biezs džemperis ar auksto kaklu. Melns topiņš zem džempera. Melnas bikses. Un melni zābaki. Un vienalga auksti. Vēl kaut ko uzvilkt? Tā jau manas kustības ir stipri ierobežotas.
Un kad ārā iziet. Tad vēl garais mētelis ar milzīgo kapuci. Un cimdi. Un šalle trijās kārtās ap kaklu. Un mutē lien iekšā. Un tik un tā auksti.
Man patīk kad silti. Kad siltumā var peldēt. Novilkt basas kājas. Un tad siltumā ielēkt un peldēt saulē.

Brrrrr. Iešu mājās. Pa ceļam jāsaprot, ko man girbas ēst (un vai vispār gribas).Žēl ka dzīvoklim nav apsildāmās grīdas. Istabā 24 grādi,bet grīda auksta. Un salst manas pēdas. A zeķes nepatīk valkāt. Nepatīk. Nepatīk.

Pārsalusi un nelaimīga.

Nu, pasaki man kaut ko siltu.