Pa nakti Dievs ar eņģeļiem staigāja pa pagalmu. Sargāja miegu. Sargāja sniegu. Tas viss tik trausls. Un nakts bija tik tumša. Dievs zināja, ka nedrīkst palikt tālumā. Dievs stāvēja pie iebraucamā ceļa. Eņģeļi apsargāja logus un durvis.

Bet mēs - mierīgi gulējām. No rīta zeltaina gaisma ielija pa logu. Un es tev klusi teicu - cik skaists rīts pēc tik mierīgas nakts. Es nezināju, cik melna un draudīga bija nakts. Jo Dievs mani sargāja. Un visi viņa eņģeļi.