Ēnas spēlējas
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, February 3rd, 2005

    Time Event
    10:15a
    Pa nakti Dievs ar eņģeļiem staigāja pa pagalmu. Sargāja miegu. Sargāja sniegu. Tas viss tik trausls. Un nakts bija tik tumša. Dievs zināja, ka nedrīkst palikt tālumā. Dievs stāvēja pie iebraucamā ceļa. Eņģeļi apsargāja logus un durvis.

    Bet mēs - mierīgi gulējām. No rīta zeltaina gaisma ielija pa logu. Un es tev klusi teicu - cik skaists rīts pēc tik mierīgas nakts. Es nezināju, cik melna un draudīga bija nakts. Jo Dievs mani sargāja. Un visi viņa eņģeļi.
    11:41a
    Es nemāku pateikt - man nav naudas. Vienkārši nemāku. Es nemāku pieņemt uzaicinājumu pusdienās, kuras man kāds izmaksās. Es nemāku. Es drīzāk pati izmaksāšu. Es drīzāk pēc tam nolīdīšu klusā stūrīti un nerādīšos ārā, kamēr nebūs kontā kārtējais papildinājums.
    Es māku tikai dot.
    Es nemāku pieņemt. Lūdzu, iemāciet man. Lūdzu.
    2:30p
    Es ļoti pārdzīvoju par katru cibiņu, kas izdzēšas. Viņš pazūd no tava redzes loka un uzreiz tāda nestabilitātes sajūta. Liekas, ka pazudis, prom un pagalam. Vairs nebūs iespējas kopā dzert tēju, runāt un klausīties. Eh.

    Nu kāpēc es jūs visus tik ļoti?

    Atnāciet pa laikam. Nu tā. Garām ejot. Logs vienmēr ir vaļā.

    Kad biju maza, es neļāvu mammai taisīt logu ciet, jo man likās, ka var būt mans brālis atlidos. Un tad netiks iekšā. Un vēl - man arī gribējās nekad neizaugt. Dzīvot nekur, nekad zemē. Lidināties kopā ar pīteru penu. Nekad neizaugt. Dzīvot starp zālēm un puķēm. Vasarā liepu lapotnē kopā ar bitēm priecāties par sauli un makoņiem. Skatīties, kā rudzi nobriest un upē meldri zivis slēpj. Man gribējās ziemas pārlaist ozola dobumā kopā ar vāverēm. Vai aiziet ciemos pie skudrām. Man gribējās palīdzēt rūķiem kaltēt sēnes un lasīt lazdu riekstus. Un sliekai no ceļa akmeņus atbīdīt. Un kurmim parādīt, kur viņa ala. Un spāres no ūdens ķeksēt ārā (citreiz viņas mulsumā ieveļas upē un kļūst par ēsmu lielajam, rijīgajam sapalam). Un man gribējās nirt iemācīties. Kopā ar zivīm un ūdenstārpiem.

    Sēžu pie sava datora. Uz galda dokumenti, rezolūcijas, vēstules, pieprasījumi. Kalendārā pāris tikšanās. Vēl kāda tabula gudra jāaizpilda. Un sabiedrisko attiecību nodaļas ziņkārība jāapmierina. Un direktora epasti jāizskata, kamēr viņš prom.
    Kafija blakus melna un rūgta. Kaut kur fonā radio Skonto. Un kaktuss savas adatas saslējis. Kolēģi skumji un nervozi. Un drošībnieki kaut kādus signalizācijas vadus velk. Un novērošanas sistēmu stellē augšā. Un blakus kabinetā smaržu tante atnākusi.
    Un diena lēnām iet uz beigām.
    5:26p
    Džemperīti nopirku. Melnu smuku džemperīti. Un topiņu. Melnu smuku topiņu.

    Un tagad - pie darba.
    5:46p
    Katru dienu - rīt.
    Katru dienu - labāk rīt.
    Katru dienu - mainīt
    Naudu sīku smalku
    Iemainīt pret prieku
    Iemainīt pret labsajūtu
    Iemainīt pret tevi.

    Katru dienu nosist
    Laiku aiz astes vilkt
    Kā tādu beigtu peli.
    Kā tādu spilvenu.
    Kā tādu drēbi.
    Kā tādu ādu.
    Vilkt un nostiept.

    Viņš teica, ka džambu pirms spēlēšanas vajag sasildīt pie ugunskura. Āda izstiepjas, tad noberzt ar smiltīm. Tad kādas divas dziesmas varot nosist. Tad atkla - tas pats. Baigais čakars. Āfrikāņiem pašiem labāk patīkot plastamas. Viņam tie āfrikāņu draugi tādi kolorīti. Un vienam arī laiva pieder. Un tad viņi pa Nīlu ar laivu kuģoja. Bet man atveda bildes un akmeņus no Nīlas. Es viņu aicināju 12. uz konci. Viņš teica, ka brauks uz laukiem. Tur daudz darba esot. Nu labi. Teica, ka ies ieprikties. Citādi depresija. Es jau šodien biju. Bet gribās vēl.

    Addicted?
    6:01p
    Tā kolēģe nu gan ir stulba. Savos 30 un cik tur pilnīga aita.

    << Previous Day 2005/02/03
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba