magda ([info]magda) rakstīja,
@ 2005-01-24 16:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ienāca tāds zaļš gurķis Armani uzvalkā, iesmaržojies ar Dolče Gabane smaržām. Ne jau tas, bet tik perfekts, tik pareizs, sejas vaibsti tik pareizi, matiņi tā pieglauzti, mugura tik taisna un gaita tāda pareiza un noteikta. Likās kā no 60-to gadu filmas izkāpis.

Bankā meitenes tādas cacas. Matiņi sačirkoti, lūpiņas uzrkāsotas un plikšķina actiņas ar centimetru garām skropstām un akrila nadziņus pa klaviatūru klabina. Un ar smailiem papēdīšiem - tik, tik, tik, maksāšanas uzdevumus pārnēsā turpu šurp.

Cik garlaicīga tāda iestērķelēta dzīve.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]magda
2005-01-25 14:56 (saite)
Bet ir tā sajūta, ka vecumā ir pieredze. Ir zināšanas. Ir novērojumi, izvērtējumi, redzējumi, pieredzējumi.

Bet var būt arī paliek tā pati nedrošības sajūta un apziņa, ka ne vella nesaproti un nezini, neredzi, nejūti.

Un atkal nav tā viennozīmīgi.

"Es zinu tikai to, ka neko nezinu" Sokrāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]misame
2005-01-25 15:01 (saite)
Mja, nu patiesībā ko nu es te urkšķu, neba nu man pāri 70 būtu :) Droši vien, ka ap to laiku arī visi Tevis minētie sāk krietni dominēt pār veselo saprātu (cilvēks nogurst, nespēj sekot līdzi pienākošajai informācijas gūzmai) un ļauži sāk vairāk analizēt bijušo nekā reālo.
uff...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magda
2005-01-25 15:09 (saite)
Jā,

Tāds varētu būt viens no skaidrojumiem. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?