Katru dienu nodzīvoju savu laiku. Katru dienu.
Ir šodiena. Gara un ilga. Iesākusies kaut kad ļoti sen. Ir pienākusi tuvāk. Garām slaidām kājām. Tumšām, mulsām acīm. Vai dziļām un gaišām.
Es stāvu un skatos un skatos un skatos. Un tad jau es pati esmu tā filma. Un kāds skatās, skatās, skatās. Bet gribētos, lai neviens, neviens neredz.