Es nezinu, vai kristai izdevās atrast miegu parīzē. Es savu meklēju latvijā. Zem spilvena. Stāvot uz galvas. Domājot. Lasot. Mazgājot veļu. Dedzinot sveces.

Bet pajautā man, ko es meklēju? Un tu redzēsi, ka katru reizi es tev pateikšu kaut ko citu.
Budimsā māca, ka jautājums jau ir atbilde.

Tas ko es sev saku. patiesi. es meklēju cilvēku.
Vai jūs neesat redzējuši cilvēku? Man ir pazudis cilvēks.

Kāds viņš izskatījās? Kāds viņš bija? Kam tev cilvēku?

Nu ja...kam man cilvēku? Kam man cilvēku?

Vai tev maz kādreiz ir bijis cilvēks?

Nu ja... vai tad ir kādreiz bijis? Kas ir bijis? Vai kaut kas ir bijis?

Bet šodien es atkal iešu meklēt cilvēku. Atkal un atkla iziešu meklēt cilvēku. Var būt ka atradīšu. Ja būšu pazaudējusi, noteikti atradīšu. Noteikti.