Tagad es runāšu par sevi.

Man tiešām patīk dzīvot vienai (ar domu bez vīrieša). Bet tman ir grūti. Reāli grūti, kad pietrūkst urbis vai zāģis vai metrimērs celtniecības. Visādi dībelīši un tādas lietas. Vai arī, kad gribu pārbīdīt galdu. Nevaru. Vai skapi. Nevaru. Vēl pietam tagad, kad mugura. Protams, ir draugi, kas labprāt atnāktu palīgā un noliktu lietas jaunās vietās, bet tas nav - tagad tūlīt un uzreiz. Tas ir daudz ilgāk.

Var tikai meditēt un sakoncentrēties, lai tas galds pabīdās 1 metru pa labi. Bet skapis - 50 cm pa labi. Bet ja man tā nepatiks, lai pabīdās atpakaļ.