Un es juutos kaa maajaas. Te, kur valoda cita. Kur cilveeki malziet citaadaaki. Taadi kaa sapiipeejushies.
Zini, esmu samiileejusies spaanijaa liidz ausiim. Un negribu negribu negribu atpakalj.

Man spalvas saceljas, kad iedomaajos, ka buus jaaatgriezhas.
Vinji te taadi atveerti. Silti te. Un labi. Un pa ielaam staigaa smaidi. Un saule. Un kaut kur okeans. Un kalni.

Un man atkal ir veederaa taurenji. Un man negribas sexu. Man ir vienkaarshi labi. Var buut to taa nevar saprast. Bet ir taa sajuuta. Un tagad, ja man viens Juans, Jese vai vienalaga kas teiktu - buusi mana sieva. Es teiktu - jaa. Nopietni. Taa, ka pavisam nopietni.

Un pilniigi vienalga, ka te uz vienas rokas pirkstiem var saskaitiit tos, kas runaa anglju valodaa. Jo saprasties var taapat - caur muuziku, skatieniem, zhestiem. Un galu galaa - mana galva veel jauna galva un iemaaciities ir tik vienkaarshi.

Un veel - es par sevi daudz jauna esmu uzzinaajusi. Bet ir palikushas triis minuutes. Un to es uzrakstiishu citreiz.

Manii liels, liels siltums. Tur - tajaa vietaa kur sirds. Un tas uz aaru. Jums visiem. No manis. Kaut kas.