Sajūtas pārņem pārāk spēcīgi.

Stresa skudras skraida pa vēderu. Satraukuma tārpi ložņā pa smadzenēm. Izmisuma gliemeži laiza acu ābolus.

Netieku līdzi laikam. Esmu tā nobremzējusies, ka netieku līdzi šai pasaulei. Tajā pasaulē viss kārtībā. Sakārtota, harmoniska.

Bet te - kur papīri, telefoni, projekti, tikšanās - esmu ieciklējusies, ierāvusies stūrītī, lai tikai mani neparauj līdzi.