Slapjš ūdens ielija zandalē pa atvērto purnu. No peļķes. Peļķe sarosījās un laternas gaisma sazvārojās. Veselu mūžību līdz mājām aiziet un dzīvi izdomāt. Kā tu paliki un ar acīm pavadīji.

No rīta abas kājas ar rokām apķēru. Un slinki no gultiņas izcēlu. Šorīt uz sevi spogulī neskatījos. Man patīk no rīta, kad uz ādas mieg švīkas. Bet šorīt nē. Ātri pabāzu galvu zem ūdens. Lai tek prom. Miegs. Tad palika auksti. Ielīdu dušas siltajā azotē. Kad biju maza, mamma mani no vannas cēla ārā un ietina pledā ar rozā pīlītēm. Tādā frotē dvielī. Es viņu par plediņu saukāju. Domāju, ka tas nosaukums plediņš ir tāpēc kā tās pīlītes tur virsū. Mamma no vannas mani izcēla savīstītu plediņā. Un tad pakratīja virs vannas. Un no maniem sīkpirkstiem nobira vesels lērums ūdens piļu.

Aptinu ap galvu dvieli. Kā turku sultāns. Aizdedzināju gāzi. Kārtējo reizi apdedzinot īkšķa nagu. Uzliku tējai ūdeni. Fēns piebļāva pilnas ausis. Toties mati sausi. Dvieli un peldkostīmu tā pa ķērienam. Vakarā atkal zilajos ūdeņos.

Ak, jā, tēt, es tevi ļoti mīlu.