Reizēm patīk izslēgt visas skaņas, visas ierīces, datorus un mūzikas, un sēdēt pie atvērta loga vasaras vakarā un klausīties rajona skaņās, skatoties saulrieta iekrāsotās debesīs. Lēnām iedegas ielas gaismas, pēc karstas dienas, kad prāts saguris un atslēdzies un ķermenis izmisīgi cenšas notvert vakara atdzisušā gaisa vēsmas, sajūta kā kāda argentīniešu rakstnieka romānā, kur nekas nenotiek un viņi cauru dienu dzer mate tēju... Un kaut kur kaimiņi klausās tādu 50to gadu džezu, atpeld tikai dažas pūšaminstrumentu augstās notis... Burvīga noskaņa arī pilsētā.