vēl viens ehhh pousts :)
Aliņš, gaļiņa (tas nekas, ka nedaudz par daudz sāli iemetu marinādē), lauki, putni kokos, grāmata par Ēnu mūsos, kaķis kārtīgi sēž blakus uz sola, vairs nelīst, vecie šņorzābaki kājās, jaunā stilīgā lauku hūte galvā, un kopš pirmdienas Roberta Plānta koncerta galvā nerimtīgi skan "Satan, your kingdom must come down..." Un man ir neizpratne, kāpēc par tādiem, kā es, cilvēki žēlā balsī nosaka: "Nu, ja, tev jau dikti bagāta iekšējā dzīve, pārāk liela iztēle..." Tā ir laime, nevis kaut kas bēdīgs!!! jo tāpat beigu beigās viss mūsu dzīvēs, visa realitāte, ko uztveram, nāk no galvas, un foršāk, kad nav jāpiepūlas, lai atrastu kko, par ko sapriecāties katru dienu :))