Laukos krēslas stunda
Aiz loga ozolos ņemās pūčuki, plivinās, šupojās zaros un nepārtraukti skaļi pīkst kā mīkstās mantas. :) Bet pirmīt nākot augšā gulēt, bēniņos uzskrēju savam nekad neredzamajam, bet dzirdamajam draugam - caunai (?) ,kas čabinās, skrubinās un kasās skaidās virs istabas. Pirms krēslas gan dzirdēju viņu ar skaļu būkšķi nolecam no pažobeles zemē un steidzīgi aizčabinam pērnajās lapās mežā.